Lopbarības ražošana pastāvēs tik ilgi, kamēr Latvijā būs ganāmpulki, kūtīs turēs cūkas un vistas. Tas ir viens no uzņēmuma «LRS Mūsa» darbības pamatnosacījumiem.
Šogad septembrī apritēja 25 gadi, kopš, no kopsaimniecības «Uzvara» nošķirti, sāka strādāt lopbarības graudu ražošanas uzņēmums «Mūsa». Tā pamatprofils vienmēr bijis nodrošināt ar barību lopu audzēšanas saimniecības. Tādējādi gan darba apjoms, gan produkcijas specifikāciju uzņēmumā visos laikos ir noteikusi situācija lopkopībā.
Graudi no Latvijas un Lietuvas
Ne mazāk svarīgs faktors ir izejmateriālu jeb graudu sagāde. SIA «LRS Mūsa» izpilddirektors Raitis Pavinkšnis stāsta, ka uzņēmums tos iepērk no lielsaimniecībām un apkārtējiem zemniekiem, apmēram puse izejvielu uz ražotni Bauskas novada Gailīšu pagastā atceļo no Lietuvas. Tie galvenokārt ir lopbarības graudi: mieži, kvieši, rudzi, auzas, tritikāle. Kombinētās lopbarības ražošanai nepieciešamas vēl citas komponentes, kas tiek iepirktas Latvijā un ārvalstīs.
Atvestos graudus uzņēmumā pārstrādā, atbilstīgi receptūrai pievienojot olbaltumvielas, sojas, rapšu raušus, saulespuķu spraukumus un citas barības vielas. Ražotnē top granulētā lopbarība govīm, cūkām, vistām un trušiem. Apmēram 90 procentu produkcijas paliek Latvijā, nedaudz tiek eksportēts uz Lietuvu un Igauniju. Tāpat uzņēmums veic starpnieka funkcijas, piegādājot klientiem, piemēram, suņu barību. «LRS Mūsa» piedāvāto pakalpojumu klāstā ir arī fermas aprīkojuma tirdzniecība un uzstādīšana. Tās ir lopbarības tvertnes, barības maisītāji. Uzņēmums sniedz pakalpojumus lauksaimniekiem, piedāvājot savu tehniku ražas novākšanas laikā. Te var nodot kaltēšanā, tīrīšanā un glabāšanā graudus.
Konkurentus respektē
Lai arī interneta vietnē musabariba.lv uzņēmums sevi pozicionē kā vienu no vadošajiem kombinētas lopbarības ražotājiem, kas stabili ieņem savu vietu Latvijas tirgū, nākas respektēt arī konkurentus. Tās ir līdzīga profila ražotnes Dobelē, Tukumā, kā arī Saldū un Rīgā.
Lopbarības ražotnes ir arī Lietuvā, taču vairums no tām atrodas valsts dienviddaļā, to produkcijas piegāde uz fermām Latvijā sadārdzinās attāluma dēļ. «Mēs, protams, respektējam konkurentus un cenšamies saglabāt klientus. Tomēr konkurence ar ārzemju ražotājiem ne vienmēr ir godīga tādēļ, ka valsts iestādes savās prasībās nereti ir pielaidīgākas ārvalstu uzņēmumiem. Līdz ar to nereti nonākam nevienlīdzīgās pozīcijās,» skaidro R. Pavinkšnis.
Ražošanu ietekmē sankcijas
Uzņēmuma 25 gadu pastāvēšanas laikā lopbarības ražošanā bijuši gan strauji pieaugumi, gan iespaidīgi kritumi. Izpilddirektors to sauc par attīstību pa spirāli. Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, vieglāka kļuva sadarbība ar ārvalstu partneriem. Taču tajā pašā laikā pieauga vietējās birokrātijas slogs. Valsts nodokļu politiku uzņēmums jūt kā zobu sāpes, jo pozitīva pretimnākšana uzņēmējiem ir minimāla.
R. Pavinkšnis atzīst, ka uzņēmuma darbību netieši ietekmē ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Lielā apjomā samazinājusies piena ražošana, zemnieki likvidē ganāmpulkus, līdz ar to mazāk nepieciešama lopbarība. Ja lopkopjiem kavējas naudas plūsma par saražoto produkciju, tad kavējas maksājumi barības ražotājam. Dažkārt samaksu nākas gaidīt pat ļoti ilgi, ir bijuši gadījumi, kad talkā jālūdz parādu piedzinēji. Nepatīkamas sekas radīja piensaimniecības kooperatīva «Trikāta KS» darbības izbeigšana. Iespējams, kooperatīvā palikušo naudu var nākties norakstīt pie tā saucamajiem neatgūstamajiem līdzekļiem.
Darbs rit vienā maiņā
«Bija laiks, kad mēs strādājām divās maiņās. Bet tas bija darbības sākuma gados, kad Latvijā vēl bija daudz lopkopības saimniecību, kad arī valsts nodrošināja lopbarības iepirkšanu. Bija laiks, kad uzņēmums darbojās divas dienas nedēļā. Nu jau gadus 15 mūsu darba ritms ir piecas dienas nedēļā vienā maiņā. Ražošanas apjomi, salīdzinot ar sākuma gadiem, ir sarukuši aptuveni par trim reizēm,» atklāj R. Pavinkšnis.
Vienlaikus izpilddirektors apliecina, ka uzņēmuma pastāvēšanas laikā nav bijuši graujoši saražotās produkcijas kvalitātes kritumi, kas būtiski ietekmē ražošanu vai atbaida klientus. Liela vērība tiek pievērsta piegādātajām izejvielām, kvalitātes vadītāji seko saražotajai produkcijai.
Neliela kadru mainība
Viens no stabilas darbības nosacījumiem ir strādājošie. Kadru mainība uzņēmumā nav liela, kolektīvs ir nostabilizējies. Vairākums strādājošo ir no tuvējās apkārtnes, ir daudz gados jaunu cilvēku. Ražošanas operators Māris Jākobsons uzņēmumā strādā 13 gadus. Viņa pienākumos ir kontrolēt barības ražošanu, ievesto izejvielu un gatavās produkcijas plūsmu. Darba kabinetā kā sava veida relikvija glabājas viena no pirmajām ražotnes operatora pultīm, kas savulaik bija moderna no Rietumeiropas sagādāta iekārta. Tagad vecais vadības panelis strādā vienlaikus ar modernām datortehnoloģijām aprīkoto sistēmu. «Mani apmierina darba apstākļi, arī process ir interesants un atbildīgs,» par darbu uzņēmumā teic M. Jākobsons.
R. Pavinkšnis piebilst, ka strādājošie ir apdrošināti, ja ir iespēja, tiek izmaksātas prēmijas, mazāk par minimālo algu strādājošie nesaņem. Pēc neliela pārtraukuma pērn atjaunota Ziemassvētku balles rīkošana.
Par nākotnes plāniem uzņēmuma pārstāvji runā piesardzīgi. «Sapņu pilis nebūvējam, esam reālisti, sekojam līdzi lopkopības nozarei un atbilstīgi tai plānojam darbu,» teic R. Pavinkšnis. Runājot par attīstības iespējām, SIA «LRS Mūsa» valdes priekšsēdētājs Vigo Vilcāns ar rūgtumu atceras, ka savulaik bijusi vēlme turpat Gailīšu pagastā būvēt cūku fermu. Tas dotu darba vietas, pieaugtu saražotās lopbarības noiets. Taču sabiedrība protestēja pret šo ideju.
Jāsalabo ceļi
Minot iespējamo pašvaldības atbalstu uzņēmējdarbībai, V. Vilcāns atzīst, ka ļoti svētīga būtu ceļa sakārtošana uz Lietuvu caur Viršiem. Ērtāk un lētāk tad varētu iepirkt izejvielas no tuvējiem Lietuvas zemniekiem. «Bauskas Dzīvei» to apstiprina uzņēmumā sastaptais šoferis Rimvids Tits, kurš atvedis graudus no Pasvales rajona. Arī viņš gribētu, lai ceļš caur Viršiem uz robežas būtu salabots. Lietainā laikā smagsvara transportam tas ir teju neizbraucams.
V. Vilcāns piebilst, ka arī nodokļu sistēma valstī uzņēmējdarbības attīstībai un ilgtermiņa plānošanai nav labvēlīga. «Man ļoti negribas, lai pienāk tāds laiks, kad mums ekonomiski izdevīgāk būtu, piemēram, iepirkt graudus Polijā, atvērt nelielu ražotni Lietuvā un pēc tam produkciju piegādāt realizācijai Latvijā vai arī strādāt tikai kā starpniekiem starp Polijas un Lietuvas zemniekiem un ražotājiem un mūsu lopkopjiem. Patriotisms, protams, ir laba lieta, taču biznesā svarīgi ir arī citi nosacījumi,» savu viedokli pauž uzņēmējs.
Arī valsts kontrolējošo un ražotājus uzraugošo dienestu darbs ne vienmēr ir labvēlīgs vietējiem uzņēmumiem. Pagaidām V. Vilcāns «LRS Mūsa» attīstību saista ar Gailīšu pagastu, reāla pamata ražotnes slēgšanai vai pārvietošanai nav, taču nākotnē iespējami visādi pagriezieni.
VIEDOKĻI
Arvīds Vadapāls, Gailīšu pagasta zemnieku saimniecības «Ilziņi» vadītājs: «Izaudzētos graudus visu laiku esmu nodevis «Mūsā». Apjomi nav lieli, taču problēmas ar labības pieņemšanu, samaksu nekad nav bijušas. Raitis ir uzņēmuma dvēsele, zelta cilvēks. Kad atvedu labību, viņš vienmēr iznāk aprunāties. Ja vajadzīgs, neatsaka pieņemt arī mitrākus graudus un nodrošina to izžāvēšanu. Labi strādā grāmatvedība. Esmu apmierināts, ka tuvumā ir tāds godīgs uzņēmējs.»
Anda Kanča, SIA «Vidzemes putniņi» Krimuldas novadā vadītāja: «Vairāk nekā desmit gadu lopbarību iegādājamies no uzņēmuma Gailīšu pagastā. Kvalitātes problēmu nav bijis. Uzņēmums respektējis mūsu vēlmi un sagatavojis spēkbarību atbilstīgi individuāli izstrādātai receptūrai. Mums ir 400 slaucamu govju, barību no Bauskas ved reizi nedēļā, problēmu nav bijis. Pirms kāda laika uzņēmums piegādāja un uzstādīja piecus spēkbarības glabāšanas torņus. Kad vienai iekārtai radās tehniskas problēmas, uzņēmuma pārstāvji operatīvi ieradās un tās novērsa.»
UZZIŅAI
SIA «LRS Mūsa»
Pirmais uzņēmuma vadītājs 1991. gadā bija Jānis Dzelzkalējs, tad kādu laiku ražotni vadīja Aleksandrs Bičkovs. No 2000. gada valdes priekšsēdētājs ir Vigo Vilcāns, kas dzīvo Ādažos un ražotnē ierodas pāris reižu nedēļā.
Izpilddirektors Raitis Pavinkšnis pēc izglītības ir filologs, pēc tam Latvijas Lauksaimniecības universitātē studējis ekonomikas un graudkopības zinības. Trīs mēnešus izglītojies pārstrādes tehnoloģijas uzņēmumos Amerikas Savienotajās Valstīs.
Uzņēmumā patlaban strādā 28 darbinieki.
Gadā tiek saražots vidēji 30 000 tonnu lopbarības, no tās apmēram 70 procentu ir barība govīm.
Pakalpojumu sniegšanu uzņēmums nodrošina ar septiņiem lielas ietilpības kravas automobiļiem: pieci paredzēti vaļējās barības, divi – fasētās produkcijas vešanai.
Uzņēmuma apgrozījums ir aptuveni septiņi astoņi miljoni eiro gadā.
Peļņa pērn bija ap 100 000 eiro, gandrīz visa ieguldīta ražotnes atjaunošanā un modernizācijā.
