Protams, ir jauki palūkoties, kā cilvēki dzīvo un strādā citviet, tālajās zemēs.
Protams, ir jauki palūkoties, kā cilvēki dzīvo un strādā citviet, tālajās zemēs. Cerams, ka vietvaru vadītāju gūtā pieredze ārzemju komandējumos lieti noderēs, organizējot savas pašvaldības darbu. Taču līdz šim, vācot informāciju, vairākos pagastos esmu saskārusies ar birokrātisko vietvaras aparāta darbu. Piemēram, lai noskaidrotu iedzīvotāju skai tu un teritorijas platību Bauskas rajona pagastā X, man šīs vietvaras darbiniece (sekretāre, lietvede) atbildēja, ka viņai nav tādas pilnvaras un atbildīgā persona, kas varot sniegt šādu informāciju, esot atvaļinājumā.
Savukārt šī pagasta priekšsēdētājs tikpat kā nav sasniedzams. Attaisnojumu virkne dažnedažāda – te izbraukumā pa pagastu, te atvaļinājumā, te uz slimības gultas, te ārzemju komandējumā. Pēc pirmā apmeklējuma bija skaidrs, ka bez priekšnieka ziņas neviens šajā vietvarā neko sabiedrības informēšanas labā nedarīs. Tāpat sapratu, ja vēlos ziņas iegūt nekavējoties, tad man nāksies izmantot citus avotus.
Pārsteidza arī citas vietvaras (Z) darbinie ku kūtrums. Tikai šoreiz prasītā sagatavojamā informācija bija plašāka. Pašvaldības darbiniece man solīja to apkopot un nosūtīt, tikai tas aizņemšot pāris mēnešu, jo tagad pašiem esot darba pilnas rokas. Centos izskaidrot, ka šie fakti ir ļoti svarīgi, un izteicu domu, ka šādai informācijai jābūt pagasta attīstības plānā vai kādā ci tā dokumentā. Taču darbiniece diskusijās neielaidās un sacīja, lai zvanu mēneša beigās. Gaidīt es nevarēju un mēģināju vērsties pie paša priekšsēdētāja, kurš šajā vietvaras valdījumā ir sastopams gana bieži un ir pieejams. Rezultāts bija pārsteidzošs, nākamās dienas rītā visa pieprasītā informācija man gulēja uz galda.
Visgrūtāk esot tikt galā ar cilvēku domāšanu. Daudz ko mēs varam grozīt, bet domāšanas maiņai vajadzīgs ilgs laiks. Ne velti arī Bībelē četrdesmit gadu jāstaigā pa tuksnesi, lai mainītu savu domāšanu. Cilvēki mainās, bet iepriekšējo gadu desmitu mantojums, dzīve krustcelēs tautas mentalitātē ir atstājusi iespaidu.
Saprotu, ka pašvaldībā neviens negrib uzņemties atbildību, paši pieņemt lēmumus, lai to dara kāds cits, tad viņam arī jāatbild. Ir viena stingra roka, kas visu izlemj, bet, ja tās nav, tad neviens neko arī nedarīs. Sapratu arī to, ka uzreiz jāvēršas pie stingrās rokas, kura tad visu “saliks pa plauktiņiem”.
