Kantrimūzikas festivāla organizatorus šovasar sagaidīja nepatīkams pārsteigums – pirms ieejas Bauskas pilskalna estrādes teritorijā savu produkciju tirgoja SIA «Bauskas alus» un zemnieku saimniecība (z/s) «Strīķeri».«Nekad vēl tādu precedentu nav bijis. Brīnums, ka nesalika apkārt festivāla teritorijai 50 tirgotāju būdas,» skarbs ir Kantrimūzikas asociācijas prezidents Uldis Ozoliņš. Viņš paredz, ka būs jāpārskata līgumi ar Bauskas pašvaldību. Slēdzot līgumus ar viesu grupām no ārzemēm, viņi parakstās, piemēram, ka noteiktā laikā un noteiktā attālumā tas būs vienīgais koncerts. Attālums var būt pat tūkstoš kilometru rādiusā. Te tirgošanās notikusi pie pašas festivāla norises vietas robežas. Saskaņots ar domiSituāciju skaidro Bauskas novada domes priekšsēdētājs Valdis Veips: «Uzskatu, ka, dodot iespēju tirgoties «Bauskas alum» un «Strīķeriem», esam atbalstījuši vietējos uzņēmējus. Pirms pasākuma pašvaldība ir izsniegusi atļauju tirdzniecībai, jo uzņēmumi bija iesnieguši pašvaldībai iesniegumu. Ne reizi vien iepriekšējos gados saņemti pārmetumi, ka nav nopērkams vietējais alus.» Viņš atzīst, ka Kantrifestivāla organizatoru neapmierinātība ir saprotama, bet pašvaldība ir sniegusi nozīmīgu atbalstu arī pasākuma organizēšanai.SIA «Bauskas alus» valdes loceklis Vladimirs Barskovs nesaprot, par ko viņam vajadzētu taisnoties: «Bija Bauskas domes lēmums, un mums tika ierādīta vieta, kur tirgoties. Cik zinu, viss bija normāli un korekti.» V. Barskovs atcerējās, ka reiz jau mēģinājuši sadarboties ar Kantrimūzikas festivāla organizatoriem, bet pieprasītā summa par iespēju tirgoties ir bijusi pārāk liela. Varbūt kāds cits alus ražotājs varot atļauties ciest zaudējumus, lai reklamētu savu preci, bet «Bauskas alus» produkcijai reklāma neesot vajadzīga.Arī z/s «Strīķeri» pārvaldniece Modra Tarvāne uzskata, ka negodīgas rīcības no viņu puses nav bijis: «Tas bija mūsu Valrāves krogs, kurš iznāca ārā no pagraba. Gribējām tirgoties pils pagalmā, bet tur segums nav piemērots. Tas nebija speciāli organizēts z/s «Strīķeri» izbraukums.» M. Tarvāne uzskata, ka ir nepareizi tuvākās apkārtnes uzņēmējiem liegt tirgoties Kantrifestivāla teritorijā. Varot zaudēt festivāluMārtiņš Ruža, viens no festivāla organizatoriem, uzskata, ka tā ir negodīga konkurence, jo šiem uzņēmumiem ir citi nosacījumi salīdzinājumā ar tiem, kas tirgojas Bauskas pilskalna estrādē. Sadarbība ar SIA «Bauskas alus» pārtraukta tāpēc, ka uzņēmums nav spējis nodrošināt nepieciešamo apjomu. Arī sadarbībā ar z/s «Strīķeri» noteicošais esot produkcijas daudzums. Latvijā esot tikai daži ēdināšanas un dzērienu uzņēmumi, kas ar savu produkciju spējot nodrošināt tik cilvēku, cik ir Kantrifestivālā.M. Ruža skaidro: «Katram festivālam ir savi izdevumi. Lai saglabātu pašreizējās biļešu cenas, ir jābūt firmām, kas maksā par tirgošanos. Turklāt uzņēmumiem ir jāgarantē pakalpojumu un preču kvalitāte, lai cilvēki nestāvētu rindās. Mēs tomēr organizējam pasaules līmeņa pasākumu.» Tiekot apspriesta doma par tirdzniecības vides liberalizāciju festivāla laikā nākamgad, dodot iespēju tirgoties arī citiem.Toties apmeklētāji par iespēju baudīt «Bauskas alu» bija sajūsmā. Telšu pilsētiņā ne vienam vien uz galda stāvēja Bauskas tumšais vai gaišais alus. «Fantastiski! Sen tā vajadzēja. Dievinu Bauskas tumšo alu. Sāksim ar kārtīgu alu, tad cepure, zābaki un dejas – kā jau kantri,» spriež festivāla apmeklētāja no Jelgavas.Grupas «Klaidonis» fanu kluba biedri ir ciemojušies daudzās vietās Latvijā. Viņi zinot, ka, piemēram, Cēsīs ir vieni no striktākajiem noteikumiem – sarīkojumos pārdot tikai «Cēsu alu». Ciemiņi to vērtējot pozitīvi – savas pilsētas uzņēmumi ir jāatbalsta un jāreklamē.Domstarpības par alus tirgošanu var novest pie festivāla vietas Bauskā zaudēšanas. Uzticamākie kantrimūzikas fani atzina, ka apmeklētāju bijis mazāk nekā citus gadus. Varbūt iemesls ir karstais laiks, Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kā arī nelabvēlīgā ekonomiskā situācija valstī. Bauskas pilskalna estrādē viens no galvenajiem Kantrifestivāla rīkošanas priekšnoteikumiem ir vide. Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka arī citas Latvijas pilsētas atrodas skaistās vietās un labprāt uzņemtu šo festivālu.
