Dārgās automašīnas «Hummer» džipi, «Infinity», «Mercedes Benz», BMW pie mums Latvijā pamanu it bieži.
Dārgās automašīnas “Hummer” džipi, “Infinity”, “Mercedes Benz”, BMW pie mums Latvijā pamanu it bieži. Lai gan esam nabadzīgākie Eiropas Savienībā, sen esmu apjautusi, ka reāli esam bagātnieku zeme. Tā kā zinām, ka jaguāru, “infiniti” un porše īpašnieki vairumā gadījumu uz firmu rēķina braukā ar šiem auto un paši nodokļus arī nemaksā, šī duāli absurdā situācija nekādu izbrīnu mūsos vairs neraisa. Toties iebraucēji vēl to nesaprot, mazliet brīnās, mazliet ironizē.
Šoruden Bausku izrādīju ciemiņiem no Norvēģijas. Draugs no Lillehammeres avīzes vismaz pāris reižu gadā ved turienes ļaudis ekskursijā uz Latviju, maršrutā allaž iekļaujot Bausku. Un vienmēr norvēģi ierodas ar savu artavu Pestīšanas Armijas darbam Bauskā, lai palīdzētu tiem, kam BMW pat sapņos nerādās, bet sapnis ir laba zupa kaut reizi dienā… Un lai kā dažiem mūsu laikraksta lasītājiem nepatīk stāsti par veciem un nabagiem, tādu Bauskā un rajonā ir daudz, viņi arī ir mūsējie. Bet vietējie ar “Mercedes” un BMW savējiem nepalīdz.
Iebraucēji pamana šo Latvijas sabiedrības dīvaino dzīvesveidu. Braucot gar “Eva Autonams”, rādu ciemiņiem “Peugeot” tirgotavu. Viņi ar vieglu ironiju atjautā: “Kurš tad pie jums “Peugeot” pērk? Latvijā tikai ar BMW un vēl krutākiem auto braukā.”
Pagājušo nedēļas nogali pavadīju Zviedrijā. Garu ceļu nācās braukt ar mašīnu (tikai ar 2000. gada “VW Golf”), nepamanīju nevienu “Hummer”, ne “Infinity”, pat “Audi” un BMW redzēju tikai pāris. Folksvāgeni, opeļi, škodas, reno, pežo, volvo un vēl kādas neekskluzīvas japāņu mašīnītes. Man Latvijā par to, protams, teica – nu sūdīgi dzīvo zviedri, no labām lietām neko nesaprot… Kur viņi naudu liek? Viens stāsts ir šāds.
Mans zviedru paziņa pagājušajā gadā bija komandējumā Zambijā. Kādā turienes skolā bērni sniedza priekšnesumus, viņam iepaticies vienas meitenītes nacionālais kostīms, jauki būtu tādu pārvest mājās meitai. Melnādainā meitenīte bijusi gatava savējo kostīmu atdāvināt. Zviedrs tā nav bijis ar mieru, jo esot jāsaskaņo ar meitenes vecākiem. Un tad atklājies, ka viņai vecāku nav, tie miruši tāpat kā daudziem bērniem tajā skolā. Mācību iestādes direktors vēl zviedram pavēstījis, ka šai meitenītei iekrājies skolas maksas parāds, viņai laikam drīz būšot mācības jāpārtrauc. Mans paziņa zviedrs samaksājis parādu, un šogad februārī viņš turp atkal devās, lai dotu skolas naudu par šo gadu, viņš maksāšot tikmēr, kamēr meitene būs ieguvusi izglītību. Arī tā var tērēt naudu.
Šonedēļ Bauskas Domē bija Ārlietu ministrijas rīkota diskusija par Latviju Eiropas Savienībā. Runas skāra arī nabadzību un nodokļu politiku valstī. Uzņēmējs Gūrijs Bulle apliecināja, ka būtu gatavs par savas firmas naudu izskolot sev nākamos darbiniekus, arī pensiju vismaz pieciem pilsētas pensionāriem varētu maksāt, ja visa viņa un firmas labdarība vēl netiktu aplikta ar nodokli, tāpat kā ES fondu nauda. Senais un banālais teiciens strādā – zivs pūst no galvas. Kamēr valdība un Saeima necels savu morāli tikumisko potenciālu, kamēr politiķi būs nievājoši pret nabadzību Latvijā, tikmēr arī daļa sabiedrības rakstīs avīzei, kā viņiem riebjas raksti par veciem, slimiem un nabagiem. Jo… kam tad tie interesē. Diemžēl ne “Hummer” īpašniekiem, ne politiķiem.
