Latvijas ražotājiem neatkarīgi no lieluma ir iespēja reģistrēt unikālus vietējos produktus, lai aizsargātu to ražošanas vietu un receptūru, kā arī saņemtu papildu atbalstu.
Daudz informācijas par atbalsta kārtību un iespējām var saņemt biedrības «Zemnieku saeima» (ZSA) starptautiskajā sadarbības projektā, kura seminārs pagājušajā nedēļā notika Bauskas novada Ceraukstes pagasta atpūtas centrā «Rožmalas».
Priekšroka savējiem
Zemkopības ministrijas pārstāve Ginta Dzerkale iepazīstināja ar pārtikas kvalitātes shēmām – «Zaļo karotīti» un «Bordo karotīti». No mūspuses ražotājiem pirmo iepriekš saņēmusi SIA «Iecavnieks&Co», otrajā piedalās «Balticovo» no Iecavas novada un SIA «Kronis» no Codes pagasta.
«Zaļā karotīte» tiek piešķirta produktiem, kas ražoti īpaši augstā kvalitātē lielākoties no vietējām izejvielām, «Bordo karotītes» produktiem pieļaujama citas valsts izcelsmes izejvielu, ko nevar iegūt Latvijā, izmantošana. Lai zīmes iegūtu, jānoslēdz līgums ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju. Vairāk informācijas vietnē karotite.lv.
Priekšroka Eiropas mērogā ir nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas un bioloģiskās lauksaimniecības produktiem, lai tie nenokļūtu kopējā katlā. «Valstij produktu reģistrēšana aizsargātajās shēmās ir prestiža jautājums – mūsu tradīciju un kultūras integrēšana Eiropā,» uzsvēra G. Dzerkale.
Kopumā pārtikas kvalitātes shēmu un aizsargāto ģeogrāfisko norāžu produktiem pērn pasaulē bija 15 miljardu eiro apgrozījums, uzsvēra G. Dzerkale. Eiropas sarakstā patlaban ir 1500 šādi produkti.
«Ieguvums, reģistrējot produktus aizsargātajās shēmās, ir īpašs marķējums ar Eiropas un Latvijas logotipiem, kas vairo popularitāti un uzticamību, jo produkti pakļauti stingrai kvalitātes kontrolei,» skaidro speciāliste, «svarīga arī intelektuālā īpašuma un receptūras aizsardzība.»
Izpildāms process
Aizsargātie produkti var saņemt valsts un Eiropas atbalstu, piemēram, ar «Bordo karotīti» 500 eiro gadā par vienu produktu un 200 par katru nākamo, bet ne vairāk kā 1900 eiro kopsummā.
Ģeogrāfiski unikālo produktu Eiropas sarakstā ir salinātā rudzu rupjmaize, sklandrausis un Carnikavas nēģi. To galvenā pazīme ir garantētās tradicionālās īpatnības – produkts lietots konkrētā apgabalā, recepte nodota no paaudzes paaudzē u. c. Pašlaik Eiropas institūcijās vērtē Jāņu siera un lielo pelēko zirņu reģistrēšanu aizsargāto produktu sarakstā.
Ja ražotājs vai uzņēmumu apvienības vēlas reģistrēt produktu kādā aizsargātajā shēmā, jāiesniedz tā apraksts, saikne ar ģeogrāfisko apgabalu un definīcija, skaidroja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciāliste Liāna Birkenfelde. Produkti var būt kopīgi arī vairākām valstīm. «Process nav sarežģīts – PVD vadīs pieteikuma vērtēšanu mūsu valstī, uzklausot citu ražotāju iebildumus un iesniedzēja skaidrojumus. Ja šķēršļu nebūs, informāciju nodosim Eiropas Komisijai.»
Reģistrācija ar receptūras precizēšanu var ilgt arī pāris gadus, bet pēc akcepta produktu reģistrē DOOR datubāzē. Izmaksas nav lielas – valsts nodeva ir 18,50 eiro, ja iesniedz iebildumus, jāmaksā vēl 14 eiro, un 18 eiro ir maksa par reģistrācijas izsniegšanu. Vairāk infomācijas vietnē pvd.gov.lv.
Salīdzina prezentāciju
Projekta partneri no Itālijas, Turcijas un Slovēnijas aprakstīja savu unikālo produktu – Abruco konfekšu, ēdamo kastaņu un ķirbju sēklu eļļas – mārketingu. Īpaši pamācoša bija Slovēnijas pārstāvja Andreja Juricko prezentācija, kurā viņš salīdzināja divu ķirbju sēklu eļļas ražotāju apgabalu panākumus paša valstī un turpat aiz robežas Austrijā.
«Kaut arī Slovēnijā ķirbju eļļu ražo senāk nekā Austrijā, tās reģionā Štīrijā katra ciema veidols ir veltīts ķirbjiem – dažādi produkti veikalos, ārējais noformējums, dekori, izkārtnes. Tas ļauj daudz labāk piesaistīt tūristus un popularizēt produktu, nekā tas izdodas slovēņu ražotājiem Prekmurjē,» skaidroja A. Juricko.
Projekta sadarbības partneri viesošanās laikā īpaši aizrautīgi iepazina seno lauku tehniku Gailīšu pagasta atpūtas bāzē «Miķelis». Viesi apmeklēja Bauskas pili un Šokolādes muzeju Rīgā.
Projekta vadītāja no ZSA Inga Bērziņa teic – lai arī šoreiz seminārā bija maz vietējo saimnieku, informācija būs pieejama elektroniski biedrības mājaslapā zemniekusaeima.lv sadaļā par Leonardo da Vinči programmas projektu «Ražotāju mācību platforma Elma-TP».
