Uzņēmumu reģistrs 25. janvārī reģistrējis savienību «Latgales sirds», kas ir jau 71. Latvijā reģistrētā partija. tās mums dzimst kā sēnes pēc lietus.
Uzņēmumu reģistrs 25. janvārī reģistrējis savienību “Latgales sirds”, kas ir jau 71. Latvijā reģistrētā partija. tās mums dzimst kā sēnes pēc lietus. Bet ko mēs īsti zinām par to darbību, kā partijas ietekmē un uzlabo mūsu dzīvi? Tur jau tā lieta, ka vairums tiek “štancētas”, lai kādam būtu iespēja realizēt ambīciju – balotēties…
Demokrātija patiesi varot darboties, ja valstī neesot vairāk par desmit vienpadsmit partijām. Ar 70 partijām acīmredzot ir septiņreiz mazāk reālas demokrātijas, bet vairāk murgu par demokrātiju. Bauskas Domes vēlēšanām pieteikti desmit partiju saraksti, varētu teikt – uz patiesas demokrātijas robežas balansējam. Bet, piemēram, Jūrmalā sacentīsies 21 politiskā partija, kas ir lielākais iesniegto deputātu kandidātu sarakstu skaits starp visām 530 Latvijas pašvaldībām. Par 15 deputātu vietām Jūrmalas Domē cīnīsies 322 kandidāti. Uz šī cīkstiņa iznākumu raugos ar lielu skepsi.
Tomēr vērts padomāt, kā pēc vairāk partiju pieteicies Bauskā, Iecavā. Iekārojami kumosiņi? Piemēram, PCTVL Bauskā līdz šim reāli savu darbību nav apliecinājusi, ne reizi pie mums nav kandidējusi, bet nu ir.
Protams, katrai partijai, kas piesaka savus sarakstus, ir vēlme iekļūt Domē, lai tālāk virzītu savu ideju, intereses. Taču domāju, ka arī Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums “nostrādājis”. Tā 8.4. pants – Priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumi – 2. punktā skaidro, ka partija, kas kandidātu sarakstu iesniegusi kādas domes vai padomes vēlēšanām, priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz 0,20 latus uz katru vēlētāju attiecīgās pašvaldības domes (padomes) vēlēšanās. Ja partija iesniegusi savus deputātu kandidātu sarakstus vairāku pašvaldību domju (padomju) vēlēšanām, visu šo domju (padomju) priekšvēlēšanu izdevumiem kopā drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz 0,20 latus uz katru attiecīgās pašvaldības domes (padomes) vēlētāju.
Likumā nekur nevarēju atrast, ka tā summa (vēlētāju skaits×Ls 0,20) jāiztērē arī tieši tur, kur balotējas. Saliek savus sarakstus pa maliņu maliņām, lai vairāk vēlētāju un vairāk naudas varētu tērēt… ne jau Bauskā, bet cīņās par Rīgas Domi. Padomājiet, vēlētāji, arī par to!
Vēlēšanu sakarā izraudzījos no lasītāju diskusijām interneta mājaslapas forumā divas replikas, kas sasaucas arī ar manu uzskatu. Stelpē viens nepilnīgs kandidātu saraksts iesniegts. Šī ziņa lasītāju mudinājusi izteikties tā: “Varbūt jāpadomā Vecumniekiem atkal par apvienošanos ar Stelpi, kur nav kandidātu. Vecie deputāti negribēja apvienoties novadā. Nu ko tad var paši? Iedrošiniet uz apvienošanos!”
Apskatot piedāvātos deputātu kandidātu sarakstus, kāds, kurš sevi dēvē par Jaunuli, raksta: “Ziniet ko, es vispār laikam nebalsošu, ja visi kandidāti būs kaut kādas padomju audzināšanas atliekas vai tādi, kas bērnību vēl ganos pavadījuši. Nu ko lai es, jaunulis, iesāku ar viņu idejām šodien? Vajag kaut ko svaigāku!” Esmu jau rakstījusi par līdzsvarojumu sarakstos. Ja ir vēlme pārvaldīt sabiedrību, tad jāredz, ka tajā ir vīrieši, sievietes, ļaudis brieduma gados, pensionāri un jaunieši. Turklāt šajās vēlēšanās drīkstēja kandidēt jau no 18 gadiem. Cik jauniešu ir Bauskai piedāvātos sarakstos? Vairākus pamanīju Vecsaules padomes vēlēšanām iesniegtajos, par to droši vien priecātos arī Jaunulis.
