Pēdējā laikā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta tēla veidošanai. Par to interesējas gan privātkompāniju vadītāji un valsts iestāžu pārstāvji, gan privātpersonas.
Pēdējā laikā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta tēla veidošanai. Par to interesējas gan privātkompāniju vadītāji un valsts iestāžu pārstāvji, gan privātpersonas.
SIA “RGI” valdes loceklis mārketinga un sabiedrisko attiecību konsultants Guntis Riekstiņš uzskata, ka ir divi galvenie iemesli – modes tendence un racionāla nepieciešamība –, kas nosaka tēla veidošanas aktualizāciju.
Racionālais aspekts
“Pašlaik ir moderni veidot organizāciju, to vadītāju (arī politiķu, mākslinieku u. c.) tēlu. Daudziem tēla radīšana šķiet kārtējais brīnumlīdzeklis visu problēmu atrisināšanai. Ik pēc dažiem gadiem vadībzinātnēs parādās jaunas teorijas, ar kurām tiek piedāvāts atrisināt organizācijas problēmas. Pieļauju, ka teoriju izmantošana var dot jūtamus uzlabojumus organizācijas darbībā, tomēr jāņem vērā, ka nav brīnumlīdzekļu,” uzsver G. Riekstiņš.
Viņš norāda, ka pašreizējā sabiedrības un ekonomikas attīstības stadija nosaka arī tēla veidošanas racionālo aspektu. “Tā kā vairākums patērētāju personiski nepazīst produktu ražotājus vai arī nav iespējams atšķirt līdzīgu produktu kvalitāti, tad organizācijas un to produktus vērtē galvenokārt pēc trim parametriem – produkts (darbi), tēls un reputācija,” domā G. Riekstiņš.
Mūsu rajona uzņēmums “Bauskas alus” savu tēla esenci saista ar daudzus gadus ilgu darbības vēsturi, kā arī kvalitāti. Uzņēmuma konsultants un reizē arī reklāmas tēls aldaris Kārlis Zālītis norāda, ka galvenais faktors priekšstata veidošanā ir cilvēks. “Ja klients nebūs apmierināts ar reklamēto kvalitāti vai iepakojumu, no tā cietīs viss uzņēmums. Tāpēc svarīgi ir domāt par vienota tēla uzturēšanu un popularizēšanu,” teic K. Zālītis.
No pirmā acu uzmetiena šķiet vienkārši – nepieciešams labs produkts, būs arī labs tēls un reputācija.
Jebkuram uzņēmumam
Nepieciešams apzināties, ka tēla radīšana nav burvju nūjiņas mājiens un noturīgu priekšstatu var izveidot, tikai balstoties uz reālām īpašībām, kas piemīt objektam (organizācijai, indivīdam), uzsver G. Riekstiņš. Savukārt amerikāņu sabiedrisko attiecību speciālisti mēdz teikt, ka tēlam jābūt kā labi pašūtam uzvalkam – īpašniekam tajā jājūtas ērti.
Sabiedrisko attiecību speciālisti norāda, ka mūsdienās labs priekšstats ir vajadzīgs jebkurai organizācijai vai indivīdam, jo tas palīdz veidot attiecības, slēgt līgumus, iegūt klientus utt. Šai atziņai piekrīt arī SIA “Vides serviss” rīkotājdirektors Egils Pukinskis. Viņaprāt, izvērtējot attiecīgās mērķa grupas un pieejamos resursus, var plānot tēla popularizēšanas veidus. “Lai prezentētu tēlu plašākai sabiedrībai, tas vispirms jāapzinās pašā uzņēmumā. Īpaša sabiedrisko attiecību nodaļa pie mums neeksistē. Mēs apzināmies, ka uzņēmuma tēla veidošana ir organizēta vienoti – sākot ar logo uz aploksnēm un beidzot ar darbinieku izturēšanos. Zināmām lietām un cilvēkiem uzticas vairāk, tāpēc mums svarīgi, lai mūs pazīst un uzticas,” stāsta E. Pukinskis.
Mūsu rajonā arī SIA “Uzvaralauks” ir svarīgas klientu domas un uzticība uzņēmumam. Valdes priekšsēdētājs Arnis Vējš atklāj, ka šī īpašība jau nākusi no kolhoza “Uzvara” laikiem. “Savu mundieri spodrinām un veidojam. Izvērtējot savu darbību, spriežam arī par nelielām dāvaniņām mūsu klientiem. Apzināmies, ka arī katrs darbinieks ir mūsu tēla nesējs,” spriež A. Vējš.
Kā novērtēt?
G. Riekstiņš domā, ka tēla radīšana ir visefektīvākā, ja organizācijās tiek plānotas straujas pārmaiņas, piemēram, jauna tirgus iekarošana, tad ar apzinātu un mērķtiecīgu tēla veidošanu iespējams panākt ātrākus rezultātus. Savukārt, ja netiek veiktas iekšējās pārmaiņas darbībā un struktūrā, tad tēla radīšanas efekts būs īslaicīgs, jo darbība atšķirsies no veidotā priekšstata un cilvēki netic neīstam tēlam.
Par svarīgāko tēla veidošanas sākumā G. Riekstiņš uzskata pašreizējā tēla novērtēšanu. Turklāt jānoskaidro ne tikai pircēju, bet arī citas ieinteresētās auditorijas – piegādātāju, sadarbības partneru, izplatītāju un citu – viedoklis. Viņš iesaka izzināt arī darbinieku un uzņēmuma vadības uzskatus par tēlu. “Salīdzinot dažādus viedokļus, dažādām auditorijām būs redzamas atšķirības priekšstata uztverē, kā arī tas, ar kurām no tām jāstrādā, lai tēla maiņa būtu visefektīvākā. Organizācijas vadībai jāapzinās, ka tās domas par uzņēmumu ir labākas nekā citiem,” teic G. Riekstiņš. Pēc tam ieteicams apzināties, kādu tēlu vēlas izveidot mērķauditorijas uztverē.
G. Riekstiņš iesaka izmantot tās vērtības un stereotipus, kas valda konkrētā cilvēku grupā. Pēc tam jau tiek izstrādāta stratēģija un izvēlēti komunikācijas veidi un līdzekļi, kā arī plānotas nepieciešamās iekšējās pārmaiņas, norāda G. Riekstiņš.
***
Uzziņai
SIA “RGI” valdes loceklis mārketinga un sabiedrisko attiecību konsultants Guntis Riekstiņš skaidro:
– tēls – ļoti spēcīgs organizācijas vadības instruments, kurā ieguldītās investīcijas var dot ātru un ievērojamu rezultātu;
– veidotajam priekšstatam jāatbilst svarīgāko auditoriju gaidām, kādu tās vēlas redzēt organizāciju;
– jebkurš tēls sastāv no niansēm, un tieši tās pamana vispirms;
– par priekšstata veidošanu būtu jādomā katras organizācijas vadītājam.
