Kristieši gaida Mesijas atnākšanu. Disciplinē sevi, lūdzas un apzinās, ka ieraudzīt glābēju «vaigā» tik un tā nevienam nebūs lemts. Viņi gluži loģiski abstrahējas.Toties «vidējam latvietim» Mesija nozīmē pavisam konkrētu audiovizuālu iemiesojumu. Tā ir televīzija. Ģimeņu skandālos, iestāžu mazspējā, it visur kā glābējs tiek aicināta «Tautas balss» – televīzijas grupa, kurai tauta piešķir Mesijas vai vismaz šķīrējtiesas lomu. Ne jau televīzijas sižeti, ko analizēt būtu ļoti nekorekti, bet gan sabiedriskās domas fenomens mani izbrīna. Cerība, ka televīzijas filmēšanas grupa atrisinās visas lokālās problēmas, ir kļuvusi gandrīz par apsēstību.Kāda Bauskas kaimiņu novada vidusskolas 9. klase viņnedēļ izsauca «Tautas balss» filmēšanas komandu, lai pasūdzētos par nekārtībām skolā, ko iestādes vadība ignorē vai arī nespēj novērst. Iespējams, jauniešiem ir taisnība, bet fakts tomēr ir jāizvērtē izglītības vairāku pakāpju dienestiem, ieskaitot nozares ministriju.Taču par skolas iekšējās kārtības trūkumiem, ko TV sižetā aizgūtnēm minēja devītklasnieki un izvairīgi centās notušēt skolotājas, vispirms gan vajadzētu informēt novada pašvaldību, nevis televīziju, tā man šķiet. Bet kā gan pusaudži to varēja zināt? Viņi atkārto pieaugušo sabiedrībā novērotās problēmu risināšanas shēmas, kuru virsotnē ir pāris šķietamu TV «glābējraidījumu». Fakts izskan ēterā, visi «sašūmējas» un pēc pāris dienām aizmirst. Tomēr es ticu, ka jaunieši pirmie apzināsies šāda modeļa destrukciju, piedāvājot nogurušajai un rutinētajai sabiedrībai loģiskākus un atbildīgākus grūtību pārvarēšanas veidus.
