Palielina zivju skaitu un sugu daudzveidību mūspuses ūdenskrātuvēs.Aptuveni 25 tūkstoši strauta foreļu mazuļu, ko projektā «Miljons foreļu atgriešanās» dabas draugi šogad izlaiž Latvijas upēs, pagājušajā nedēļā apmetušies uz dzīvi vairākās Lielupes baseina mazajās ūdenstilpēs Vecumnieku novadā.Pulcējoties Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības, pašvaldības un mediju pārstāvjiem, iepriekš norunātajā vietā tika sagaidīti biedrības «Mēs zivīm» vīri, kuru automašīnā atvesti strauta foreļu krājumi, lai mūspuses copmaņiem makšķerēšanu padarītu azartiskāku un interesantāku. Sīko zivteļu zvīņu sudrabs labi saskatāms cauri maisiem, kas bagātināti ar skābekli, nodrošinot veiksmīgu zivju transportēšanu. Izdzīvo desmit procentuĪsā apspriedē nolemts, uz kurām upēm kurš dosies. Sargājot resursus no maluzvejniecības un zivīm nedraudzīgas makšķerēšanas, vienojamies konkrētu apdzīvotu vietu un ūdenstilpi neminēt. Zivju izlaišanas procesā vilcināšanās nav vēlama, jo svarīgi, lai mazuļi pēc iespējas ātrāk nonāktu savā jaunajā mājvietā.Adaptējoties izdzīvos ap desmit procentu, atklāj biedrības «Mēs zivīm» valdes priekšsēdētājs Ivars Dubra, norādot, ka tas ir ierasts rādītājs. Strauta foreļu mazuļu izlaišanas vietas izvēlētas, vadoties pēc zinātniskiem upju izpētes datiem, lai atjaunotu strauta foreļu populāciju upēs, kuras tām ir piemērotas, bet foreļu tajās nav vai ir ļoti maz un to turpmākā attīstība apdraudēta.«Ielaižot zivju mazuļus Latvijas upītēs, vislielākais gandarījums ir dzirdēt no vietējās makšķernieku biedrības, ka, pateicoties šim projektam, strauta foreļu upēs ir acīmredzami vairāk. Prieks, ka šim projektam ir arī izglītojoša nozīme. Vietējie iedzīvotāji un biedrības pauž atbalstu zivju resursu sargāšanā, vēršoties pret negodprātīgajiem makšķerniekiem,» projekta ieguvumu rezumē I. Dubra.Jau sesto gaduBauskas mednieku un makšķernieku biedrības (BMMB) pārstāvis Valērijs Gabrāns uzskata, ka šī iniciatīva nav nekas īpašs, jo zivju ielaišana mūspuses upēs notiek jau sesto reizi. Tiesa, sākumā apjomi bijuši mazāki un finansējums nācis no biedrības. Toreiz ielaistās foreles un alatas bijušas grunduļa lielumā un labi iedzīvojušās.BMMB izpilddirektors Pēteris Seleckis šogad mūspuses upītēs noķēris kilogramu smagu alatu un divas puskilogramīgas foreles. Tas liecinot, ka lašveidīgās zivis šeit labprāt dzīvo un zivju resursu papildināšanas projekts ir devis rezultātu. «Skonto būves» iniciēto foreļu krājumu papildināšanas «augļus» vēl esot grūti novērtēt. Ielaisto zivju mazuļi atļauto makšķerēšanas kondīciju – 30 centimet-ru – sasniegs tikai ceturtajā gadā. Tādējādi šīs iniciatīvas rādītājus varēs analizēt pēc gada, jo pirmās strauta foreles šeit ielaistas 2011. gadā.Foreļu ķērāji – tā ir īpaša makšķernieku kategorija, skaidro V. Gab-rāns. Tas nav tik vienkārši kā, piemēram, vimbu cope, kad stāvi krastā un vicini savu pātagu. Foreļu zveja ir saistīta ar ievērojamu fizisku piepūli, neparastiem apstākļiem. «Jābūt nedaudz dullam! Tu brien kilometriem pa šķēršļotu apvidu, apzināti pakļaujot sevi traumu riskiem. Odi un dunduri tevi ēd nost. Taču galu galā tas atmaksājas ar to mežonības izjūtu, kas vienā otrā tēvainī vēl ir saglabājusies,» saka V. Gabrāns un piemetina, ka forele ir viena no temperamentīgākajām zivīm, kas sastopamas mūspuses ūdeņos. Pieķērusies maza forelīte izrādīs tikpat lielu pretestību, cik nocopēta liela citas sugas zivs.Darbojas industrijas lobijsJāielāgo, ka foreļu makšķerēšana liegta ar dabisko ēsmu. Var izmantot tikai mākslīgo. V. Gabrāns uzskata, ka šis ir bijis pārsteidzīgs lēmums, kas iekļauts normatīvajos aktos. Tas vienā mirklī atgrūdis no šīs nodarbes veselu lērumu potenciālo makšķernieku. «Katrs puika, kuram ir urdziņa pie mājas Kurzemē vai Vidzemē, grib zvejot. Ja nav citu zivju, tikai foreles, pie loma nevar tikt. Mānekļi ir dārgi, to cenas svārstās no lata uz augšu. Kura gan prātīga mamma dos naudu, lai puika to ik dienu pazaudē krūmājā?» situāciju raksturo BMMB pārstāvis. Viņš skaidro, ka makšķerēšanas industrija ir ārkārtīgi liela.Copes lietpratējs lēš, ka tās īpatsvars ekonomikā, ieskaitot arī ēnu, neesot mazāks kā narkotikām vai ieročiem. Latvijā neviena nozare ar to konkurēt nespēj, tālab industrija diktējot noteikumus. «Tai nav interesanti, ka es ar lāpstu pierakšu sliekas, lai noķertu mailītes un tās izmantotu par ēsmu forelēm. Lūk, tad industrijai nav ienākumu. Industrijas lobiji bez lielas diskusijas daudzās makšķernieku biedrībās panāca, ka šādas likumdošanas maiņas tiek veiktas. Tagad grūti kaut ko grozīt. Pat ja gribētu, tas aizņemtu daudzus gadus, līdzīgi kā ar Buļļupes rūpniecisko zveju. Šo jautājumu mēs esam aktualizējuši kopš 2004. gada, bet virzība ir gaužām lēna,» salīdzina V. Gabrāns.Kamēr vieni rūpējas par populācijas atjaunošanu upēs, tikmēr citi pamanās šo pasākumu krietni izbojāt. Pagājušajā nedēļā P. Seleckis kokos uzgājis vienu no maluzvejnieku pariktēm un noslēpis to tālāk krastā. Visbriesmīgākie un kaitnieciskākie esot elektrozvejnieki. Zivis tiek nosistas ar elektrību, bojāejai nolemjot arī milzum daudz mazo zivteļu. Taču šādu nelieti tas neinteresējot, jo visbiežāk tas tiekot darīts ātras un vieglas peļņas nolūkos.Likumpārkāpējus parasti ir grūti nozieguma vietā pieķert. Inspektori skaidro, ka pēc likuma elektrozvejnieks jānoķer ar visām zivīm un akumulatoru. Taču, manot jebko aizdomīgu, zivis vai elektrorīks tiek iemests ūdenī. Ja nav pierādījumu, nav arī soda, kas ir gana bargs – līdz pat diviem gadiem cietumā. Tālab BMMB pārstāvji aicina ikvienu būt modram un ziņot par šādiem likumpārkāpējiem tuvākajā policijas iecirknī vai pašvaldības kārtībniekam. UZZIŅAILai atjaunotu strauta foreļu populāciju Latvijas upītēs, projektu «Miljons foreļu atgriešanās» 2011. gadā sāka SIA «Skonto būve», apņemoties finansēt miljons strauta mazuļu izaudzēšanu četrās Latvijas zivju audzētavās. Katru gadu Latvijas mazajās ūdenstilpēs plānots ielaist 250 tūkstoš zivju mazuļu, Zemgales mazajās upītēs – ap 25 tūkstošiem zivju mazuļu. Par strauta foreļu mazuļu ielaišanu upēs rūpējas biedrība «Mēs zivīm» un vietējās makšķernieku biedrības. Pētera selecka foreles pagatavošanas recepteNovelk zivij ādu, sagriež klucīšos un ieliek saldētavā. Kad ir vēlēšanās, izvelk vienu gabaliņu ārā un pēc čukču metodes ar īpašu nazīti sašķērē spuraini skaidiņās. Sasmērē sviestmaizi, uz kuras izvieto skaidiņas, uzber sāli un cukuru un noliek uz pāris minūtēm, lai garšvielas izkūst un zivs atlaižas. Garšas buķeti var papildināt ar sagriezta sīpola ripiņām.
