Vēroju, kā piecgadīgs puika gatavojas Ziemsvētkiem. Iemācījies dzejolīšus, viņš raksta vēstuli vecītim. Uzskaita labos darbus, ko paveicis, tad, protams, pavēsta, kādu dāvanu vēlētos saņemt.Tad puisēns sāk saiņot dāvanas visiem tiem, kuri svētku pusdienās aicināti un būs klāt. Vispārsteidzošākā ir tā nopietnā attieksme un atbildības izjūta, ar kuru mazais visus šos darbiņus veic. Jo viņš tic, ka būs citiem sagādājis prieku, tic, ka Ziemsvētku vecītis atnāks. Un ar ticību var paveikt pat neiespējamo. Mēs no bērniem varētu mācīties šo ticību un gadu gaitā to nepazaudēt. Katram noticēt sev.«Bauskas Dzīvē» katrā numurā bijuši un būs arī nākamgad stāsti par cilvēkiem, kuri nenolaiž bezcerībā rokas, bet strādā, ticot, ka viņu veikums ir vajadzīgs pašu ģimenēm, kaimiņiem, pagastam, novadam, galu galā – Latvijai. Stelpes pagasta zemnieks Andris Kalniņš nācis ar iniciatīvu noteikt Vecumnieku novadu brīvu no ģenētiski modificētu organismu audzēšanas. Viņš tic, ka visiem kopā izdotos valsti pasargāt no lauku vides neprognozējamas pārveides.Skaistie sarīkojumi, brīnišķīgās iniciatīvas, ko šajā gadā īstenojuši Bauskas pils muzeja darbinieki un entuziastu mūziķu un dejotāju grupa, patiešām no vēstures dzīlēm gaismā izcēluši šo pili. Tik daudz neparasta šogad izdarījuši Bauskas novadpētniecības un māk-slas muzeja darbinieki. No ikdienas nomāktības palīdz izrauties «Meistara Gotharda» Indra Liepa un Inga Stafecka. Daudz ko no paveiktā šie ļaudis un vēl daudzi nenosauktie varētu arī mierīgi nedarīt, jo… par to nemaksā, par to arī neviens nerātu…Tagad daudzi aizraujas ar receptēm, pat tik tāl’, ka prasa ieteikt recepti, kā 2010. gadā labāk dzīvot. Mana recepte būtu – nečīkstēt un nelamāt katrā dienā un vietā Saeimu un valdību, jo tas ir bezjēdzīgi. Vairāk ticēt tam, ka pašu spējas ir noderīgas. Latvijā esmu pārliecinājusies par patiesību – slīcēja glābšana ir tikai paša slīcēja rokās. Tā arī jādzīvo nākamgad. Laikraksts atbalstīs jūs Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadā.
