Pēc vairāku pensionāru organizāciju vadītāju ierosmes 8. oktobrī Kongresu namā Rīgā notiks Latvijas pensionāru sanāksme, kurā runās par pensionāru nabadzības novēršanas programmu.
Pēc vairāku pensionāru organizāciju vadītāju ierosmes 8. oktobrī Kongresu namā Rīgā notiks Latvijas pensionāru sanāksme, kurā runās par pensionāru nabadzības novēršanas programmu. Tā kā līdz šim nav informācijas, ar kādām domām, ierosinājumiem un priekšlikumiem uz to brauks Bauskas rajona pensionāru pārstāvji, gribu izteikt ne tikai savas, bet vairāku 30. gados un agrāk dzimušu sirmgalvju domas.
Līdzšinējās valdības nav īpaši interesējis pensionāru liktenis, jo esam taču sabiedrības neperspektīvā daļa. Tomēr visvairāk sarūgtināti ir tie, kas aizgājuši pensijā līdz 1996. gadam, jo, aprēķinot pensijas, tad netika ņemti vērā ne maksātie nodokļi, ne izpeļņa. Tā ir iedzīvotāju daļa, kas grūtos apstākļos strādāja un audzināja tagadējo deputātu, ministru un ierēdņu paaudzi, nesaņemot ne bērnu pabalstus, ne jaundzimušo pūriņa naudu, ne gadu garos jauno māmiņu bērnu kopšanas pabalstus, saglabājot iepriekšējo darbavietu. Tajā laikā nebija ne pamperu, ne speciālo pārtikas maisījumu mazuļiem. Pat putraimi, manna un marle bija deficīts. Tikai 70. gados mātei attaisnoja darba kavējumu bērnu slimības dēļ.
Neapskaužamā situācijā ir arī tie pensionāri, kas piedzīvoja bezdarbu vai arī valsts uzņēmumi un privātfirmas par viņiem nemaksāja nodokļus. Gandrīz pusmiljons sirmgalvju dzīvo zem iztikas minimuma. Viņu pensijas pareizāk būtu saukt par pabalstiem.
Uzskatu, ka līdz šim valstī tiek mīdīti kājām demokrātijas principi. Skumji, ka Māra Gaiļa valdība, kas savā darbības laikā pieļāvusi tik daudz kļūdu, kas melojusi pat TV ekrānos, bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem ar Induļa Emša labvēlību Ministru padomes apartamentos nesen svinēja pirms desmit gadiem izveidotās valdības jubileju. Vai vajadzētu cildināt valdību, kas pieļāva, ka gada laikā cilvēks varēja nopelnīt pensijas apjomā no 300 līdz 1550 latiem mēnesī? Pēc 2003. gada maija datiem šādas pensijas saņēma 1441 pensionārs. Lielās pensijas tiešām tika nopelnītas likumīgi, bet ne godīgi.
Repšes vadībā “Jaunā laika” valdība centās kaut daļēji novērst netaisnību un 2003. gada 30. aprīlī izdeva rīkojumu, lai izveidotu darba grupu pensiju politikas izvērtēšanai un aktualizācijai. “Jaunā laika” valdības laikā tika pieņemts lēmums par pensiju palielināšanu 2005. gada 1. janvārī tiem, kuri ar lielu darba stāžu devušies pensijā līdz 1996. gadam. Vai tiešām šis lēmums būtu sagrāvis visu Latvijas pensiju sistēmu, kā intervijā “Radio SWH” apgalvoja tagadējais premjers Indulis Emsis?
Ministru prezidenta I. Emša cinisko attieksmi pret vecāko paaudzi apstiprina viņa 10. septembrī teiktie vārdi radioraidījumā: “Ja Repše solīja, lai maksā! Mums naudas nav. Cik sociālajā budžetā nauda ienāk, ar tik ir jāiztiek.”
Ak, kā gribētos viņa cinisko atbildi papildināt līdzīgā veidā: cienījamie pensionāri, lasiet grāmatu “Laiks dzīvot un laiks mirt” un pārdomājiet, kā nākotnē nokļūt pēc tieslietu ministres ierosinājuma jaunuzceltajā cietumā, jo V. Muižniece rūpējas par cilvēkiem, cietumniekiem! Tas, manuprāt, liecina, ka cietumnieki par necilvēcīgu rīcību varēs dzīvot cilvēcīgos apstākļos. Jau tagad viena cietumnieka uzturēšanai un ārstēšanai izlieto vairāk nekā saņem pensionārs, kam atalgojums bijis minimālās algas apmērā.
Arī tagadējā labklājības ministre D. Staķe 2003. decembrī iesniegtajā Latvijas kopējā sociālajā memorandā nav iekļāvusi pensionārus, kuru pabalsts ir zem iztikas minimuma. Jājautā, kā gan Eiropas sabiedrība var izprast nabadzīgāko pensionāru daļu, ja par zālēm jāizdod trešdaļa pensijas, pat brilles ar vislētākajiem rāmjiem maksā puspensiju, jo pieaugusi elektrības un gāzes maksa. Pārtikas cenas turpina palielināties ne vairs pa mēnešiem, bet pa dienām. Nepārliecina arī valdības plaši reklamētais pielikums pie pensijām ar 1. oktobri. Varam tikai secināt, kā šis pielikums ietekmēs dzīves līmeni tiem, kuriem līdz šim pensija bija 60, 105 vai 175 lati. Dzīves dārdzība taču skārusi visus vienādi.
Vai 8. oktobra sanāksme Rīgā attaisnos mūsu cerības? Vēlētos, lai mūsu rajonu pārstāv kompetenti pensionāri, bijušie ekonomisti un juristi, kas prot argumentēt savu viedokli. Aicinu visus būt optimistiem, reizēm pasmieties pašiem par sevi, kā to ik dienu rosina karikatūristi Ē. Ošs un G. Šļūka “Latvijas Avīzes” lappusēs. Humors ir kā tējkarote medus pie rūgtas zāļu tējas.
Ar cieņu – M. TĪMA, pensionēta skolotāja
