Ja neēd mazs bērns, viņu cenšas pierunāt ēst, ar karotīti staigājot pakaļ. Ja no ēdiena atsakās pusaudzis, to neievēro. Ja augums kļuvis apaļīgāks, tiek ieteikts apmeklēt trenažieru zāli vai peldbaseinu.
Ja neēd mazs bērns, viņu cenšas pierunāt ēst, ar karotīti staigājot pakaļ.
Ja no ēdiena atsakās pusaudzis, to neievēro. Ja augums kļuvis apaļīgāks, tiek ieteikts apmeklēt trenažieru zāli vai peldbaseinu. Tas ir veselīgi, ja vien neēšana nekļūst par slimību.
Nomāc vēlmi ēst
«Šīs pacientes parasti pie ārsta pirmoreiz atnāk kopā ar mammām. Meitenei it kā nekas nekaiš, tikai «pazudušas» mēnešreizes. No šī brīža sākas ilgstoša cīņa ar rēgu, kas ir bīstamāks par ienaidnieku,» šādi sarunu par bulīmiju un anoreksiju sāk Anita Plūme, pazīstamā psihoterapeite, Latvijas Ģimenes centra direktore.
Bulīmiju raksturo regulāras un nepārvaramas pārēšanās lēkmes, kam seko mākslīgi izraisīta vemšana vai caureja, lai atbrīvotos no ēdiena, kā arī pastiprināta fiziska slodze, gavēšana, diētu ievērošana. Anoreksija ir tiktāl stingra ēšanas paradumu paškontrole, ka, nomācot vēlmi ēst, organismā rodas dzīvību apdraudoša situācija. Viens no simptomiem, kas par to liecina, ir mēnešreižu pazušana pārlieku novājinātām jaunietēm.
Paciente var arī nomirt, jo ilgstošas badošanās dēļ organisms sāk izvadīt minerālvielas un noārdās olbaltumvielas. Anoreksija ir pazīstama gadsimtiem ilgi, bet bulīmija tās pašreizējā formā netika konstatēta līdz 20. gadsimta 70. gadiem. Atklāti par to sāka runāt Velsas princese Diāna, kura pati cietusi no šīs kaites.
Jāpierod pie spoguļattēla
Anoreksija un bulīmija kombinējas ar izmaiņām psihē, tā var būt šizofrēnijas sākuma stadija. Tāpēc arī šīs slimības nav viegli ārstējamas. Tas ir aktuāls temats psihoterapeitu, psihologu, ģimenes ārstu, ginekologu un psihiatru aprindās, jo šos ēšanas traucējumus nevar izārstēt viens speciālists.
Kad vecāki vaicā, kāpēc pusaudža gados bērni tik krasi maina uzvedību, psihologi to skaidro pārnestā nozīmē apmēram šādi – tobrīd miesā un dvēselē «mirst» bērns un rodas jaunietis, pieaugušais. Tā skaidro psihoterapeite Dace Purēna. No 12 līdz 17 gadu vecumam pusaudzim ir liela slodze skolā. Jāpierod arī pie tā, kā mainās viņa spoguļattēls – tas ir straujas augšanas laiks, parādās apmatojums intīmās vietās, pūtītes uz sejas, veidojas krūtis un citas izteiktas dzimuma pazīmes.
Attīstoties seksualitātei, pastiprinās vēlēšanās patikt un tikt ievērotam. Taču, pārveidojoties vielmaiņas procesiem, pusaudzis, kurš bijis tievs kā maikste, reizēm kļūst apaļīgs vai arī notiek gluži pretēji. Tā ir jauna loma dzīvē, pie kuras pusaudzim nav viegli pierast, tāpat kā pie sava auguma jaunā izskata. Reti kurš ar to ir apmierināts un dara to, ko spēj, lai kaut ko mainītu.
Palīdzēt izprotot
Minētos ēšanas traucējumus izraisa slimīga vēlme novājēt, lai līdzinātos sabiedrības apziņā reklāmas radītiem elkiem – modelēm, aktrisēm, skaidro Anita Plūme. Taču to vajag vērtēt saprātīgi.
Šodienas ideālā sieviete ir ļoti gara, tieva meitene. Pašlaik modē ir arī lielas krūtis, ko pārlieku slaidam ķermenim var «pievienot» tikai plastiskais ķirurgs. Nemoderns ir ieapaļš vēders, tāpēc tiek piedāvāta tauku likvidēšana ar vakuuma atsūkšanas metodi.
Reklāmas tiražēto veidolu fiziskais izskats tiek sasaistīts ar ideju par to, kādam jāizskatās veiksmīgam, mīlētam, gudram, ievērotam, veiklam, drosmīgam cilvēkam. Nespējot īsti kritiski to izvērtēt, pusaudzes pieķeras šai idejai, viņām liekas – tievums, fiziska īpašība, un veiksme ir sinonīmi.
Palīdzēt var izprotot – pusaudži, kuri spēj par savām problēmām izrunāties ar vecākiem vai kādu citu pieaugušo, līdz saslimšanai nenonāk. Ja jūtamas kādas problēmas, noteikti jāmeklē ārsta palīdzība. Nedrīkst aizmirst, ka meitenes un sievietes ķermenis ir dzīvs organisms, bet ne skulptūra, ko var veidot, kā ienāk prātā.
