Senu draugu grupiņa ik pa laikam satiekas, jo gluži vienkārši jūtas cits citam piederīgi ar tādām netveramām saitēm, ko vārdos sarežģīti pateikt.
Senu draugu grupiņa ik pa laikam satiekas, jo gluži vienkārši jūtas cits citam piederīgi ar tādām netveramām saitēm, ko vārdos sarežģīti pateikt.
Katrai šādai klātesamības reizei ir kāds amizants misēklis vai piedzīvojums, ko atceras pat ilgāk nekā pārrunātos dzīves līkločus un dažu labu nobirdinātu asaru.
Vai galds otrreiz sagāzies?
Vēl pat nav sarunāts nākamais saiets, bet viena neiztrūkstoša tā dalībniece ir paziņojusi, ar ko varētu sākties kārtējā atkalredzēšanās. Tas būšot ļoti laikmetīgs un populārs pasākums – izsole. Viņa gan vēl konkrēti nenosauc, kādi priekšmeti tiks likti izpirkšanai, jo negriboties tā skaļi iepriekš izpaust, kas palicis pāri pēc viesu uzņemšanas. Arī mana paziņa, kas atstāstīja šos vasaras piedzīvojumus, ar grūtībām nojauš, kas aizķēries, līdzi nepaņemts.
Hm, vai tiešām vēsture varētu atkārtoties un pēc ciemiņu aizbraukšanas atkal sagāzies galds un trauki saplīsuši? Tad jau būtu pārāk daudz izsolē liekamā. Atceros, viņa tiešām stāstīja, ka pirms dažiem gadiem neizskaidrojamā kārtā pašā vakara noslēgumā atskanējis liels blīkšķis un istabā palikusi pāri vien kaudze no galda un tā klājuma.
Nosauc dažādas lietas
Mana līdzaudze, vēlreiz kavēdamās apcerēs par jauko sanākšanu, atkal un atkal mēģināja minēt, kas nokļūs vairāksolīšanā. Pārcilājot tās dienas ritumu no sākuma līdz beigām, viņa apstājās pie dažādām situācijām. Varbūt kāds atstājis fotogrāfijas, ko sabraukušie dalījuši no iepriekšējās tikšanās reizes. Varbūt aizmirsta suņa siksna, jo viena ģimene līdzi bija paņēmusi pūkainu četrkājainu draugu. Hm, bet tādas lietas jau nepaliktu zudībā un aizmirstībā!
Dāmām bijuši arī dažādi apģērba gabali, kas pasargājuši no todien valdošā rietumu vēja, kurš pūtis bez apstājas. Šī doma pēc ilgākas apsvēršanas palika tā noturīgākā, jo saieta beigu daļa bijusi iegrozījusies tik neparedzami kā nevienu citu iepriekšējo reizi.
Pēc peldes dzied
Jāatzīstas godīgi, man jau otro reizi bija jānoklausās stāsts par plostošanu. Paziņai šī epizode šķita ļoti interesanta, un viņa to izklāstīja tik izteiksmīgi, ka gluži vienkārši būtu grēks liegt to atkārtot. Izrādās, neilgi pirms mājās došanās gājuši lūkot tuvējo dīķīti, kur atradies neliels plosts. Kādam iegribējies izmēģināt, cik stabili tas turas uz ūdens. Vīrietis jau atspēries ar kārti no krasta, kad arī viena daiļā dzimuma būtne sadūšojusies uz kuģošanu. Ar lēcienu trāpījusi gan uz ūdensbraucamā, bet tas neglābjami sazvārojies, un abi iegāzušies slapjumā.
Pārējiem, to redzot, tūdaļ kļuvis karsti. Pievakares dzestruma sajūta zudusi kā nebijusi. Negaidītā pelde tomēr drusku radījusi satraukumu. Kabatās dokumenti un mobilie telefoni, kam ūdens nav nekaitīgākā substance. Izglābts, kas varēts, atrasta sausa apģērba kārta, bet nav vis sākusies atvadīšanās, kā to varētu gaidīt pēc tāda misēkļa. Viss vēl turpinājies ar dziedāšanu. No latviešu meldiņiem pārskaņojušies uz krievu romanču stilu, kas saulrieta stundā šķitis jauki un pacilājoši.
Protams, draugi satiksies atkal, jo viņiem šie sabraukumi ir vajadzīgi. Tad arī uzzinās, kādas palikušās mantas liks izsolē.
