Rudens nes sev līdzi ne tikai zelta krāsās mirdzošas lapas, bet arī apziņu, ka būs jācīnās ar iesnām un citām likstām. Tomēr ir risinājums, kā, pareizi rīkojoties, no tā visa var izvairīties. Atslēgvārds ir «ūdens».
Ūdens procedūras norūda organismu, lai sagatavotos skarbajiem ziemas mēnešiem. Ir cilvēki, kuri uzskata, ka ūdenim ir atmiņa un tas spēj sajust emocijas. Ir arī tādi, kas ūdeni sauc par dziednieku, spēka avotu un veselības stūrakmeni. Viņi rūda veselību ziemai ar mūspuses ūdeņu vareno spēku.
Peldēšanas rituāli
Rundāles novada iedzīvotāja Anna Pilinoviča veselības uzlabošanai katru rītu peldas Lielupē vai pie mājas Pilsrundālē – jaunajā ūdenskrātuves peldvietā. «Tas uztur mani pie dzīvības,» atzīstas pensionāre, kura strādā par Rundāles pils parka uzraudzi.
Šogad peldēšanas sezonu viņa sākusi 8. maijā un grasās to beigt ar novembra sākumu. «Viss atkarīgs no laikapstākļiem,» piebilst rundāliete. Katru rītu ap pulksten 7 no mājām Pilsrundālē viņa ar riteni aizminas līdz tuvējai ūdenstilpei, lai 30 līdz 45 minūtes dzīvotos pa ūdeni.
Tādas kustības, ko nevar veikt ikdienā uz sauszemes, pensionārei ir pa spēkam ūdenī. «Peldu «suniski», kraulā un kā vardīte. Četrrāpus nometusies kā bērns, pārvietojos pa ūdens malu, pietupstos un lēkāju,» par savām izdarībām ūdenī stāsta rundāliete. Šīs aktivitātes viņai ir palīdzējušas pret mūžīgajām sāpēm mugurā un ceļu locītavās, tās sniedz arī relaksāciju, noņem nogurumu.
Par lielu zaudējumu viņa uzskata to, ka Bauskas un Rundāles novadā nav publiskās pirts, jo kādreiz pēc pirts rituāliem labprāt rīvējusies ar sniegu un lēkusi āliņģī. «Pirts trūkums ir liels zaudējums vietējo cilvēku veselībai,» ar nopūtu atzīst Anna.
Viņa uzskata – ja vienu dienu nenopeldēsies, tad tiks izjaukts dzīves ritms. «Pēc ikdienas peldes ūdens ar savu straumi ir aizskalojis prom visu lieko,» savu pārliecību pauž pensionāre. Tas palīdz ziemā izvairīties no visām slimībām.
Aplaistīšanās rituāli
Ar citādākiem ūdens rituāliem savu veselību stiprina 58 gadus vecais iecavnieks Uldis Šteinbergs, vietējiem vairāk pazīstams kā Fricis no «Brenča muzikantiem». Viņš dzīvo pie pašas Iecavas upes, tāpēc parasti peldas līdz oktobrim, tomēr par «roni» jeb ziemas peldētāju nav kļuvis. «Nejūtu pēc tā vajadzību, veselību uzturu ar aplaistīšanos,» intriģējoši iesāk Uldis.
No rīta pamostoties, viņam ir īpašs rituāls. No akas piepilda pilnu spaini ar dzestro ūdeni un uzgāž sev virsū, ļaujot tam notecēt gar visu ķermeni. Šādu darbību muzikants piekopj katru rītu jau trīs gadus. «Ja ārā ir mīnus 15 grādu, tad līdz akai pa sniegu brienu čībās un noslaucīties dodos studijā,» procesu atklāj Uldis.
Šī rūdīšanās metode ir sena, un tā aizgūta no krievu akadēmiķa Vladimira Ždanova, kura idejas iecavnieks nejauši uzgājis internetā. Ziemā ūdens varētu būt ap trim līdz pieciem grādiem. «Aplaistīšanās ar ūdeni sniedz organismam šoku. Acumirklī ķermeņa temperatūra kā atbildes reakcija paceļas līdz maksimumam. Visi vīrusi un slimības tādā veidā tiek izvadītas ārā no organisma,» skaidro iecavnieks.
Iepriekš Uldim bijušas problēmas ar sirdi, bet tagad par veselību nesūdzoties. Ziemā neslimojot ne ar gripu, ne saaukstēšanos. Ja kādreiz parādās iesnas, tad nākamajā dienā tās ir prom, stāsta drosminieks. «Mēs esam slinki un kļūstam arvien slinkāki,» uzskata Uldis, piebilzdams, ka vajag pārkāpt pāri savam ego un izkopt prātu, tādējādi savai veselībai izdarām lielu pakalpojumu.
«Roņu» rituāli
Sabiedrībā vislielāko izbrīnu izraisa peldētāji āliņģos. Līdzīgās domās bijusi arī tikko pilngadību sasniegusī baušķeniece Elva Vārna, kad uzzinājusi par drauga tēva ierasto rūdīšanos ziemas peldēs. «Man šķita, ka tas ir neiespējami, tāpēc vienreiz nolēmu aizbraukt līdzi un pavērot «roņus» procesā,» atklāj meitene. Pārsteigumu Elvai radījusi pāris minūšu garā, ārkārtīgā mierā pieņemtā pelde tuvu mīnus 25 aukstuma grādiem. Tobrīd jauniete nodomājusi: «Dzīvojam vienreiz. Kāpēc ne?» To viņa sauc par vienu no trakākajiem lēmumiem savā dzīvē.
Pirms mērcēšanās ūdenī Elva ar kāju pataustījusi ūdeni un sapratusi, ka jārīkojas ātrāk, līdz nav pārdomājusi. Ūdenī viņu pārņēmusi sajūta, ka viss ķermenis sasalst. Izlienot laukā, pa ķermeni skraidījušas skudriņas, neprātīgi salušas pēdas un šķitis, ka ārā ir ļoti silti. Tā notikumus atminas Elva.
Sākt stiprināt savu veselību nekad nav par vēlu. Tomēr ne visiem ir vajadzīgi tik drastiski paņēmieni. Speciālisti neiesaka bez iepriekšējas sagatavošanās pakļaut savu ķermeni tādam šokam.
IETEIKUMI
Uzturēšanās svaigā un aukstā gaisā pieradina ķermeni pie krasām temperatūras maiņām. Tas palīdz organismam izstrādāt aizsargreakcijas pret ārējās vides nelabvēlīgiem apstākļiem. Tādā veidā organisms kļūst spēcīgāks un imūns pret dažādām slimībām.
Cilvēki, kuri regulāri iet pirtī, slimo ar saaukstēšanās slimībām divas reizes retāk nekā pārējie.
Līdzīgi kā iecavnieka Ulda praktizētā aplaistīšanās, labi iedarbojas arī vēsa duša vai kontrastduša. Temperatūras kontrasts trenē organisma pielāgošanās reakcijas.
Pie rūdīšanās pieskaitāma arī staigāšana basām kājām siltā laikā. Labs iesākums varētu būt norīvēšanās ar vēsā ūdenī samērcētu dvieli. Rīvēšanos vajadzētu sākt ar kāju un roku pirkstgaliem, virzoties uz sirdi. Katrā nākamajā reizē ūdens temperatūru samazina par vienu diviem grādiem – beigās norīvēšanās būtu jāveic ar aptuveni 12 grādu aukstu ūdeni.
Lai kļūtu par «roni» jeb ziemas peldētāju, jāsāk nodarboties siltā laikā, kad pašam ir patīkami atrasties ūdenī. Pirms to darīt, var noderēt visas iepriekš minētās sagatavošanās procedūras.
