Izlasījusi rakstu «Bauskas Dzīvē» pagājušā gada 10. decembrī «Tiesneši cīnās par likumu ievērošanu», nevarēju klusēt. Ne tik daudz savu sāpju, kā to daudzo pazemoto vārdā, kuri klusībā cieš. Izteikšu savu viedokli.Ļoti nepatīkami ir dzirdēt tiesu varas uzskatus, ka viņiem dara pāri. Viņiem šī valsts esot garantējusi tādu atalgojumu, ar kuru arī turpmāk var dzīvot, kārtojot ar bankām savas lielās kredītsaistības. Jautājums – uz kā rēķina?Šiem kungiem un kundzēm ir vienalga, kam atņem, lai tikai neķeras pie viņu makiem. Lai noņem bērniem tos nožēlojamos grašus, lai noņem pensionāriem, kuri jau tā dzīvo zem iztikas minimuma, lai noņem bezdarbniekiem tos pārdesmit latus, lai slēdz slimnīcas un atlaiž personālu, vēl vairāk paceļ PVN, tad ātrāk bankrotēs uzņēmumi. Mums vajag, un viss, jo mēs tā gribam, mums, lūk, valsts apsolīja.Uzskatu, ka tā ir nožēlojama domāšana. Tā ir visaugstākā egoisma izpausme. Arī man un mums visiem šī valsts garantēja iztikas minimumu, darbu, garantēja bērniem bezmaksas izglītību, lauku ļaudīm iespēju nokļūt sava rajona centrā, garantēja pieeju ārstiem.Vai mēs to saņemam? Ne jau pašreizējā vara ir vainojama valsts izlaupīšanā.Kā jūs, cienījamā tiesu vara, varēsit veikt savus darba pienākumus? Jums acu priekšā vienmēr būs tikai nauda. Man nebūt neskauž. Lai jums tiek, ja esat godīgi nopelnījuši un ja valsts to var atļauties. Bet ir kauns, kādā veidā to gribat panākt. Cik daudzus jūs esat notiesājuši par šīs valsts apzagšanu? Nezinu, visiem gali pazūd ūdenī. Un tagad esam tur, kur arī vajadzēja būt.
