Nobeigums. Sākums 15. marta numurā. Vācieši kopš Bauskas pilsētas veidošanās sākumiem darbojušies medicīnā.
Nobeigums. Sākums 15. marta numurā.
Vācieši kopš Bauskas pilsētas veidošanās sākumiem darbojušies medicīnā.
Pateicībā – piemineklis
Jau 16. gadsimta beigu avotos ir informācija par pirmo zināmo Bauskas ārstu – vācieti Stīverhauzenu. Arī vēlākajos gadsimtos daudzi Bauskas mediķi ir bijuši vācieši. Var minēt Bauskas latviešu draudzes mācītāja dēlu Robertu Tīlingu, kurš Bauskā praktizēja no 1827. līdz 1855. gadam un no 1835. līdz 1836. gadam šeit izveidoja slimnīcu. No 1863. līdz 1887. gadam Bauskā strādāja Lieliecavā 1829. gadā dzimušais Ernests Jons, kurš apbedīts Bauskas vecajos kapos. Viņa kapa pieminekli, kas, kā var noprast, veidots par ziedojumiem, rotā uzraksts «Pateicīgie Bauskas un apkārtnes iedzīvotāji».
Mācītāju dēli kļūst par ārstiem
Bauskas vecajos kapos ir apbedīts pilsētā visilgāk (no 1892. līdz 1927. gadam) praktizējošais ārsts Kārlis Beiers. Daktera profesiju bija izvēlējušies vairāki Bauskas vācu mācītāju dēli. Tie bija minētais R. Tīlings, vācu draudzes mācītāja dēls Eduards Ādolfs Krīgers un latviešu draudzes mācītāja dēls Augusts Ernests Zeilers. E. Ā. Krīgers un A. E. Zeilers Bauskā praktizēja neilgu laiku (katrs apmēram gadu) savas ārstu prakses pašā sākumā.
Neatkarīgās Latvijas Republikas laikā pazīstamākais no pilsētas vācu tautības mediķiem bija Bauskas slimnīcas ķirurgs Edmunds Emīls Treijs, kurš šeit praktizēja no 1922. gada līdz pat aizbraukšanai no Latvijas 1939. gada nogalē. Sešus gadus (1933 –1939) viņš bija arī pilsētas galvenā ārsta amatā.
Aptieka – 17. gadsimtā
Bauskas vācieši dominēja arī farmakoloģijā. Nav precīzi noskaidrots, kad Bauskā izveidota pirmā aptieka, pirmās ziņas par aptiekāra darbību ir no 17. gadsimta vidus, kad pilsētā strādāja vācietis Bernhards Badendiks.
19. un 20. gadsimta sākumā Bauskā bija divas aptiekas. Viena atradās Sudmalu ielā (tagadējā Rīgas iela). Baušķenieku vecākajai paaudzei tā bija vairāk pazīstama kā Zeiberta aptieka, jo tajā no 1899. gada līdz aizbraukšanai uz Vāciju 1939. gada nogalē strādāja aptiekārs provizors Vilhelms Zeiberts.
Savukārt otra atradās Tirgus laukumā, tā saukta par «Tīrmaņa aptieku», jo tur kopš 1902. gada strādāja aptiekāri tēvs un dēls Tīrmaņi – līdz 1931. gadam Teodors Tīrmanis, bet pēc tam līdz izceļošanai uz Vāciju 1939. gada nogalē Alfreds Tīrmanis. 1924. gadā Bauskas pilsētas valde, Bauskas apriņķa valde un slimokase kopīgā uzturēšanā Bauskā, Pils ielā (tagadējā Plūdoņa iela), izveidoja vēl vienu – Sabiedrisko – aptieku, par kuras pārvaldnieku nozīmēja vācieti Hugo Hamsteru.
Pirmās pilsētas skolas celšana
18. gadsimta beigās Bauskā uz luterāņu baznīcas zemes (tagadējās pilsētas Kristīgās pamatskolas vietā) sāka būvēt pirmo pilsētas skolu. Tā bija koka ēka, un tur atradās vācu draudzes skola. 1820. gadā tās vietā mācību iestādes vajadzībām tika uzcelts mūra nams. 19. gadsimta otrajā pusē šajā namā izveidoja trīsklasīgu apriņķa skolu (vēlākā pilsētas skola), kur mācījās ne tikai vācu, bet arī citu tautību skolēni. Arī pedagogi bija gan latvieši, gan vācieši.
Kā vienu no izcilākajiem vācu tautības skolotājiem var minēt vēsturnieku Leonidu Arbuzovu. Viņš šeit strādāja no 1876. līdz 1885. gadam, veikdams vairākus nozīmīgus pētījumus par Bauskas pils un pilsētas vēsturi. Vēsturnieka radošās darbības virsotnes L. Arbuzovs sasniedza 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, būdams Rīgas senatnes pētītāju biedrības aktīvs biedrs.
Privāta meiteņu ģimnāzija
19. gadsimta beigās vāciete Julijana Bekere Bauskā atvēra privāto meiteņu ģimnāziju, kas pastāvēja līdz 1926. gadam. Arī šajā skolā mācījās dažādu tautību skolnieces. Savukārt Bauskas Vācu vecāku savienības nodaļa līdz 1939. gada nogalei uzturēja nelielo Bauskas vācu pamatskolu, kur pirmās pamatzināšanas smēlās visu Bauskas vāciešu atvases.
Latvietes Inas Kļaviņas privātģimnāzijā 20. gadsimta 20. gadu beigās viena no vecākajām skolotājām bija kādreizējā pilsētas galvas Oskara Brandenburga atraitne Marija Luīze Brandenburga. Viņa nodzīvoja garu mūžu un aizsaulē aizgāja 1968. gadā Vācijā.
