Zemgale-1 ir tas reģions, kas piemērots kviešu un cukurbiešu audzēšanai, kur iegūst augstākās ražas un peļņu.
Zemgale-1 ir tas reģions, kas piemērots kviešu un cukurbiešu audzēšanai, kur iegūst augstākās ražas un peļņu.
Tagad arī šī apvidus lauku uzņēmēji jūtas apdraudēti, un 11. augusta sanāksmē Rundāles pagastā izskanēja jautājums, vai ir vērts turpmāk mocīties ar zemnieka vārdu un darbu?
Grib strādāt, bet zaudē iespējas
Šīs bažas tika pamatotas ar konkrētiem skaitļiem un aprēķiniem, ko bija sagatavojusi Bauskas rajona Lauksaimnieku apvienības biroja vadītāja Rudī te Jaunzeme. Spilgtākais piemērs – par kviešu audzēšanu. “Saskaņā ar Agrārās ekonomikas institūta aprēķiniem, lai iegūtu piecas tonnas kviešu ražas no hektāra, nepieciešams ieguldīt Ls 329 – pēc 2004. gada resursu cenām. Ņemot vērā šī gada izmaksas, izdevumi pieauguši līdz Ls 390. Zemgalē vidējā ražība kviešiem ir 3,8 – 4 tonnas. Tas nozīmē, ka pārtikas kviešu audzēšana kļūst neiespējama un to ražošana jāpārtrauc,” skaidroja R. Jaunzeme. Tā kā ES cukurbiešu nozares reforma skars arī Latvijas zemniekus, peļņa, ko dod šī tehniskā kultūra, neizbēgami samazināsies. Arī tādēļ ir trauksme par to, vai maz ir jēga strādāt.
Neatbilstība starp pieaugušajām izmaksām un šajā sezonā neoficiāli paziņoto kviešu iepirkuma cenu, kas, ņemot vērā kvalitātes rādītājus, varētu būt no Ls 61 līdz 66 par tonnu, zemniekus satrauc visvairāk. Tādēļ Zemkopības ministrijas parlamentārajai sekretārei Dacei Lucauai vaicāja par ministrijas stratēģiju un cenām, jo lieli un vidēji saimnieki neredz iespēju nopelnīt tik daudz, lai samaksātu kredītus, kas izmantoti jaunas tehnikas iegādei. Īsi apkopojot atbildi, zemniekiem jāsecina, ka viņi atrodas vienotā Eiropas tirgū, kur pašlaik ir labības pārprodukcija, kas ietekmē cenu. Un ministrija nevar diktēt privātajiem uzņēmumiem, kādi ir arī “dzirnavnieki”, iepirkuma cenas. Vajagot izmantot intervences iepirkumu, kurā cena izdevīgāka.
Bez cerībām skatās nākotnē
Sarunās bija sakarsēta gaisotne, jo nelabvēlīgie laika apstākļi pamatīgi aizkavējuši ražas novākšanu un neatgriezeniski ietekmējuši graudu kvalitāti. Tas zemniekiem patiešām radīs zaudējumus. Uz šī fona iezīmējās vēl citas problēmas – Latvijas ierēdņu nespēja aizstāvēt savas valsts intereses Eiropas institūcijās, darbaspēka trūkums laukos un citas.
Rundāles pagasta sirmais zemkopis Arvīds Kraņevskis izsaucās: “Mīļā ministrija, aizstāviet mūs!” Šī paša pagasta lauksaimnieks Gunārs Šenbergs novērojis, ka ārvalstu tūristu autobusi piestāj, lai fotografētu ainas, kā laukos mūsējie govi slauc ar rokām. Viņa jautājums – vai tiešām tā būs jāpelna nauda lauku iedzīvotājiem? Īslīces pagasta zemnieks Raitis Garais sacīja, ka svarīgākais ir panākt Latvijai izdevīgus hektārmaksājumus. Viesturu pagasta zemniece Inese Bartuševica, kā vienmēr, izteicās skarbi – Latvija jau ir otrās šķiras valsts, kur vairs nav cilvēkresursu, jo jaunie ļaudis aizbrauc strādāt uz ārzemēm.
Noslēgumā, ieklausoties visos izteikumos, sanāksmē pieņēma rezolūciju. To nosūtīs Valsts prezidentei, Latvijas valdībai, Zemkopības ministrijai un plašsaziņas līdzekļiem.
***
Izraksts no Bauskas rajona Lauksaimnieku apvienības REZOLŪCIJAS
Lūgt Latvijas valdību
– Pārskatīt references rādītājus nolūkā panākt vienādus maksājumus ar pārējām ES dalībvalstīm, jo uzskatām, ka iepriekšējie references rādītāji par 1991. gadu ir neobjektīvi. Tas skar ne tikai graudaudzētājus, bet visus Latvijas lauksaimniekus.
– Divu nedēļu laikā sākt sarunas ar lauksaimniekiem par minēto problēmu atrisināšanas iespējām. Pretējā gadījumā paturam tiesības aicināt visus Latvijas iedzīvotājus vākt parakstus referenduma ierosināšanai par izstāšanos no Eiropas Savienības.
Latvijas valdībai un Zemkopības ministrijai
– Rezervēt līdzekļus zaudējumu segšanai, kas rodas, iepērkot pārtikas kviešus par cenu, kura nenosedz ražošanas izmaksas, un no pārmitru graudu žāvēšanas:
3 cenu starpības segšanai ne mazāk kā Ls 10 par realizēto graudu tonnu,
3 pārmitriem graudiem, sākot ar 19% mitrumu, segt kaltēšanas izmaksas. Nauda izmaksājama tikai un vienīgi pašiem ražotājiem.
Zemkopības ministrijai
– Veicināt obligātās apdrošināšanas sistēmas veidošanos lauksaimniecībai.
– Atjaunot ES biržu graudu tirgus un intervences cenu publicēšanu.
– Nekavējoties pāriet uz ES valstu praksi zemnieku saimniecību nodrošināšanai ar dīzeļdegvielu.
