Viena no iespējām, kā jaunietis pats var veidot karjeru, – būt brīvprātīgajam, tā kļūstot sociāli un ekonomiski aktīvam un spējīgam iekļauties sabiedrībā un darba tirgū.
Viena no iespējām, kā jaunietis pats var veidot karjeru, – būt brīvprātīgajam, tā kļūstot sociāli un ekonomiski aktīvam un spējīgam iekļauties sabiedrībā un darba tirgū.
Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir izstrādājusi jaunatnes valsts programmu 2005. – 2009. gadam. Viens no programmas apakšmērķiem ir aktualizēt jauniešu brīvprātīgo darbu.
Lai noskaidrotu, kāda ir brīvprātīgā darba nepieciešamība, nozīme un tendence Latvijā, uz sarunu tika aicināti eksperti: Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Jauniešu lietu departamenta direktors Marians Nīlenders un Talsu pilsētas Domes jaunatnes lietu koordinatore Ina Kaļinovska.
Latvijā nav populārs
Kādēļ Latvijā brīvprātīgais darbs nav guvis popularitāti? Vai nepieciešams to attīstīt?
Marians Nīlenders (M. N.):
– Viens no iemesliem – daudzi par brīvprātīgo darbu nekad un neko nav dzirdējuši un neko par tādu nezina. Cits iemesls varētu būt saistīts ar to, ka brīvprātīgais darbs, iespējams, asociējas ar sestdienas talkām vai piespiedu brīvprātīgajiem darbiem, kādi bija pazīstami padomju laikos. Šajā gadījumā informācija par brīvprātīgo darbu ir nepilnīga un rada negatīvu priekšstatu par brīvprātīgo darbu. Vēl cits iemesls ir tiesiskā regulējuma trūkums brīvprātīgā darba jomā, kas traucē to organizēt.
Ir minams vēl kāds iemesls – Latvijā trūkst koordinējoša mehānisma interesentu iesaistīšanai brīvprātīgā darba aktivitātēs.
Ina Kaļinovska (I. K.):
– Pašlaik mūsu sabiedrībā ļoti tiek akcentēts tas, ka tu dzīvo laikmetā, kad tev par visu ir jāmaksā, ja kāds ir kaut ko tavā labā paveicis, arī tev ir jāmaksā. Veidojas situācija, kad nekas par baltu velti nevienam nepienākas, bet ar šādiem principiem, manuprāt, degradējas pati sabiedrība un brūk cilvēciskās attiecības. Šī obligātā norēķināšanās ļoti ietekmē cilvēku attiecības un sabiedrības nostāju pret darbu.
Veicot brīvprātīgo darbu, tiek dota vienreizēja iespēja iepazīt dažādus amatus, profesijas, apzināties, ko un cik daudz katrs var veikt. Jauniešiem ir iespēja pārbaudīt, vai profesija, ko iecerēts apgūt, dod kādu gandarījumu.
Kam jābūt ieinteresētam?
Kam šī kustība būtu pirmām kārtām izdevīga – valstij vai jaunatnei?
M. N.: – Es domāju, ka abiem – valstij un jauniešiem –, jo tas, kas ilgtermiņā ir patiesi izdevīgs jauniešiem, tāds ir arī valstij. Brīvprātīgais darbs sekmē jaunu iemaņu, prasmju un kompetenču iegūšanu, kas vēlāk jaunietim noder, iekārtojoties darbā.
Brīvprātīgais darbs palīdz jaunietim iekļauties sabiedrībā, un sabiedrībā integrēts un veiksmīgi patstāvīgu dzīvi sācis jaunietis ir valstij izdevīgs.
I. K.: – Iniciatīva būtu jāuzņemas jaunatnes organizācijām vai koordinatoriem no vienas puses un uzņēmējiem no otras. Uzņēmējos ir jārada interese par šo kustību un nozīmi. Var veidoties arī situācija, kad jaunietis nevis iepazīst kādu noteiktu uzņēmumu, ražošanas nozari, bet tiek izkalpināts, tādējādi nesasniedzot brīvprātīgā darba mērķi. Izdevīgums, manuprāt, ir abpusējs.
Ieteikumi attīstībai
Kam būtu jānotiek, lai brīvprātīgais darbs attīstītos Latvijā?
I. K.: – Par to jāsniedz iespējami daudz informācijas, jāveido sadarbības tīkls: jaunietis – pašvaldība – uzņēmējs. Valstij jāmotivē uzņēmējs, iespējams, ar nodokļu sistēmu vai kā citādāk. Varbūt sadarboties ar nodarbinātības aģentūru, kas risina jauniešu nodarbinātības problēmu vasarā? Piemēram, ja esi veicis brīvprātīgo darbu gada laikā, tev tiek dota priekšroka, pretendējot uz apmaksātu darbu vasarā, jo, kā zināms, jauniešu pieprasījums pēc šīm darba vietām vasarā ir liels.
Vēl viens variants – ieviest kartīšu sistēmu. Veicot brīvprātīgo darbu, tiek izsniegta kartīte, kas dod atlaidi pilsētas vai arī plašāka mēroga rīkotos pasākumos. Piemēram, ja esi veicis brīvprātīgo darbu, vari apmeklēt noteiktu pasākumu skaitu bez maksas.
***
Lai arī brīvprātīgā darba veicējs nesaņem algu tiešā izpratnē par savu darbu, tomēr ieguvums ir neatsverams tuvākā vai tālākā nākotnē – iespēja attīstīt savas spējas, pilnveidot prasmes, iegūt zināšanas, nonākt sabiedriskās dzīves apritē, pavadīt lietderīgi savu brīvo laiku un neieslīgt rutīnā.
