Septembra beigās mūspuses piena ražotāji saņēmuši telefonzvanus no uzpircējiem, kas piedāvā teju divkāršu cenu, taču lietpratēji iesaka uzmanīgi vērtēt sadarbības iespējas.
Vecumnieku novada saimniecībā «Madaras» pēdējās trīs nedēļas dažādu uzpircēju piedāvājumi ienāk nepārtraukti, stāsta saimniece Anita Smilškalne.
Izejvielu eksportē
«Dažs piedāvā 6 – 8 centus klāt pie cenas, ko mums maksā tagadējais pircējs,» atklāj ražotāja. «Poļi un uzpircēji, kas pienu izved uz Igauniju, piedāvā 26 – 28 centus par kilogramu, sola 35 centus pavasarī. Mēs, zemnieki ar līdzsvarotu domāšanu, esam šokā, nesaprotam, kas notiek un ko darīt.»
Kā skaidro A. Smilškalne, augustā apritēja divi gadi, kopš piena ražotāji iztikuši ar cenu, kas nesedz pašizmaksu: «Naudu gribas, taču pamest stabilu sadarbības partneri bail. Arī jaunie uzpircēji vēlas vienā apkaimē savākt vismaz piecas tonnas piena. Ja sarausim līgumu ar tagadējo pircēju un ar jauno kaut kas notiks, kādu cenu piedāvās atgriežoties? Nopietni uztveram savas saistības un vēlamies stabilitāti, taču esam uz izšķiršanās robežas. Turklāt līgums ar pastāvīgu pircēju ļauj maksājumus saņemt avansā.»
Liels risks
«Bauskas Dzīve» iepriekš jau rakstīja, ka lietpratēji prognozē piena piegādes deficītu pasaules tirgū, jo Eiropa ar subsīdiju atbalstu vēlas samazināt iekšējo pārprodukciju – aptuveni 1,5 miljonus tonnu. Taču tas dod signālu citiem tirgiem, ka gaidāms pieprasījuma pieaugums, lai aizpildītu augošo piena produktu patēriņu pasaulē, sevišķi Āzijā.
Bauskas novada Ceraukstes pagasta saimniecības «Strautnieki» īpašnieks un Lauku konsultāciju un izglītības centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis «Bauskas Dzīvei» pauž: «Arī savā saimniecībā esam saņēmuši piedāvājumus tirgot pienu par lielāku cenu, taču es būtu piesardzīgs mainīt piegādes virzienu. Svarīgi novērtēt pircēju – ja tas starpnieks, pastāv liels risks, iespējams, jāprasa piekšapmaksa. Dzirdēti gadījumi, kad starpnieks pienu paņem, nesamaksā un pazūd. Zemniekiem arī jānovērtē līdzšinējais sadarbības partneris – cik stabilas un izdevīgas ir līgumattiecības.»
«Strautnieki» pienu piegādā kooperatīvam «Piena ceļš» un paralēli audzē graudus. Līdzīgi arī «Madarās» ir vairāki ražošanas virzieni – arī gaļas lopkopība un graudu audzēšana.
Ieņēmumi mazinās
«Var saprast, ka lauksaimniecība ir bizness, un jābūt gatavam, ka vienu gadu paveiksies, citu – ne,» vērtē A. Smilškalne, «šovasar arī graudkopībā neveicās, jo graudi pirms novākšanas izdēdēja un sāka dīgt, bija lieli kaltes izdevumi un slikta graudu kvalitāte. Pircēji norēķināja par mitrumu lielu daļu nost. Kopumā saimniecības ieņēmumi šogad ir samazinājušies, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.»
Kā skaidro saimniece, jūlijā Eiropas Savienības piešķirto palīdzību piena ražotājiem «Madaras» nav saņēmušas. «Citas subsīdijas vēl priekšā, bet atbalsts, ko esam saņēmuši, ir mazāks. Piena kvotu naudas vairs nav. Patiesību sakot, pašlaik nav daudz cerību, un valsts attieksme liek saprast, ka zemniekiem pašiem jāizlemj – strādāt vai likvidēt saimniecību.»
Nevar neslaukt
«Madaras» nav izmantojušas septembrī izsludināto atbalstu par piena ražošanas samazināšanu, stāsta A. Smilškalne.
«Tad, kad bija zemākā iepirkuma cena, nesākām govis sēklot, taču iepriekš sēklotās nāca slaucamas februārī. Piena izslaukums mums pat pakāpies, un izmantot īslaicīgo atbalstu par samazināšanu nesanāca. No otras puses, tik muļķīgu pasākumu nevarēju iedomāties – govīm nevar aizgriezt «krānu» 1. oktobrī ciet un 1. janvārī atkal atgriezt vaļā! Turklāt – kāpēc prasīt 140 eiro par neizslaukto, ja var saņemt 170 eiro par izslaukto? Tā bija aģitācija neslaukt, bet mēs taču nevaram nebarot vai neslaukt govis!»
Kā uzsver A. Smilškalne, tikmēr Polijas piensaimnieki pārpērk Latvijas izkoptos ganāmpulkus ar labu izslaukumu, iegādājas arī lopbarību.
