Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas kā lielākā problēma bieži tiek minēts naudas trūkums. Ideja savulaik tika sludināta, kā komunismu gaidot, – kad būs nauda, tad būs vieglāka dzīve.Arī saistībā ar Eiropas Savienību – kad būs Eiropas fondi, tad mēs tik dzīvosim zaļi.Bet tagad gribētos iegūt atbildi uz naivu jautājumu – kas noticis ar naudu? Pirms 20 gadiem algas bija pat desmit reižu mazākas, bet valdība par mūsu nodokļiem spēja nodrošināt veselības aprūpi, apmaksāja pulciņus skolās, dzīvesvietu tuvumā bija pieejamas pasta nodaļas. Ikviens var atcerēties pakalpojumus, kas pēdējos gados ir samazināti vai likvidēti.Naudas, salīdzinot ar 90. gadu sākumu, valdības rīcībā ir daudz vairāk, bet nespēj vienoties tāpat kā parastā mūsu novadu daudzdzīvokļu mājā un zaudē iespējas citu pēc citas. Pazaudēta cukurbiešu joma laukos, likumdošanas problēmu dēļ palaistas garām investīcijas, treknajos gados pazaudēti ārzemju uzņēmēju ieguldījumi. Saraksts ir garš.Salīdzinot ar laiku pirms 20 gadiem, algas ir ievērojami lielākas un nodokļu apmērs, ko maksājam, procentuāli arī pieaudzis apmēram divas reizes. Bet kaut kas no vecajiem solījumiem pazudis. Laiks ir pagājis, naudas ir vairāk, bet dzīve… Valsts attīstība izveidojusies pilnīgi šķērsām – naudas ir vairāk, bet valsts pakalpojumu kļūst aizvien mazāk un mazāk. Kāpēc?Kuri no varasvīriem būtu gatavi atbildēt? Nevis vārdos, bet darbos.
