Neesmu ekstrēmiste, bet savas zemes patriote gan. Nezinu, vai par tādu mani veidojusi ģimene, skola vai varbūt mūsu valsts skaudrā vēsture, kuru esmu līdz mielēm izbaudījusi.Mani pārsteidz dažu politologu, politiķu, žurnālistu knosīšanās ap četriem jaunajiem cilvēkiem, kas 10. Saeimā iekļuvuši/ievēlēti no apvienības «Visu Latvijai!» – «TB»/LNNK. Viņu nacionālā «orientācija», šķiet, daudzus aiz robežām un pašu mājās uztrauc vairāk nekā gaidāmais cietais budžets vai krīze, no kuras ķepurojamies ārā lēni un smagi. Jaunie cilvēki paziņojuši, ka būs neērti deputāti simt gudro vidū. Tas nozīmē, ka viņi negatavojas dancot pēc īkšķa virziena – uz augšu vai leju –, bet domāt un lemt paši, kā to līdz šim darījis apvienības vecākais kolēģis Visvaldis Lācis.«100. panta preses klubā» LTV1 Sergejs Dolgopolovs (SC) deputātus no nacionālā flanga nosauca par diletantiem, par ko pašam nācās atvainoties, kad raidījuma vadītājs atgādināja par citu, jau pieredzējušu parlamentāriešu esamību astoņu deputātu vidū, kas ievēlēti no iepriekš minētās apvienības. Vairākums Saeimā iekļuvušo no SC mums, vēlētājiem, ir sveši, ar krieviskiem uzvārdiem (latviešu kandidāti acīmredzot izsvītroti), un mēs nezinām, kādi ir viņu nodomi, ar pilnu jaudu piedaloties valsts attīstības veidošanā. Vēl bīstamāk, ja viņi atradīs kopīgu valodu ar varu zaudējušajiem kolēģiem no citām partijām, kuri savā bezspēcībā varētu kļūt neaprēķināmi.Manuprāt, jau pasaule tiek biedēta ar vēl neesošiem draudiem no Raivja Dzintara un citu jauno cilvēku puses, turpretī SC līdera Jāņa Urbanoviča piesolīto Biškeku neviens neliekas īsti dzirdējis. Par iespējamiem nemieriem «Latvijas Avīzē» trāpīgi mēļo Egils Līcītis. Jautājums nopietns: ko darīt, ja SC, savu nepanācis, izsauks ielās krieviski runājošos. Ar latviešiem vienkāršāk – pret viņiem iziet vienmēr gatavi «Alfas» melnie puiši. Absurdi domāt, ka četri pieci jaunie cilvēki Saeimā no «Visu Latvijai!» gandrīz vai sagraus Eiropas Savienību un saraus mūsu valsts saites ar Krieviju, bet 29 promaskaviski domājošie deputāti uz Saeimu lauzušies prieka pēc.Latviešu zēni gandrīz vai basām kājām, vīzēs izkaroja brīvību Latvijai 1918. gadā, bet 21. gadsimtā demokrātijas vārdā esam gatavi to nodot neatgriezeniski – likumīgi, lēni, parlamentārā ceļā –, ja «Saskaņas centrs» tiks aicināts valdībā un Saeimā uz «pilnu slodzi». Jūtams, ka Valdi Dombrovski spiež no visām pusēm – no Rietumiem, Austrumiem un arī no prezidenta pils, cerot uz viņa piekāpību sava vienīgā trūkuma – jaunības – dēļ.
