Grozījumi Darba aizsardzības likumā stājušies spēkā 11. janvārī. Tos izstrādājusi Labklājības ministrija.
Grozījumi Darba aizsardzības likumā stājušies spēkā 11. janvārī. Tos izstrādājusi Labklājības ministrija (LM).
Šis likums ir spēkā trīs gadus, palielinājusies darba devēju izpratne par darba aizsardzības jautājumiem, atzīst Labklājības ministrijas Darba departamenta direktores vietnieks Renārs Lūsis.
Tomēr nelaimes gadījumu statistika neiepriecina. Tāpēc veikti 16 grozījumi likuma desmit pantos. LM speciālisti norāda, ka vairāki būtiski papildinājumi ir likuma 9. pantā. Izvērtējot situāciju uzņēmumos, tajā ieviesti grozījumi, kas norāda, ka darba aizsardzības speciālista funkcijas uzņēmumos, kuros nodarbināti līdz desmit darbiniekiem, amatu apvienošanas kārtībā var veikt arī pats darba devējs. Līdz šim tas bija iespējams tikai uzņēmumos, kuros nodarbināti līdz pieciem darbiniekiem, lielākos bija jānorīko darba aizsardzības speciālists.
Ieviesta jauna norma, lai aizsargātu darbinieku, kurš norīkots par darba aizsardzības speciālistu. Šim cilvēkam saglabātas tādas pašas (līdzvērtīgas) tiesības kā citiem darbiniekiem, piemēram, uz algas palielinājumu, paaugstinājumu darbā u. c.
Atbilstoši grozījumiem Darba aizsardzības likumā, darba vides riska novērtēšanā paredzēts vairāk iesaistīt nodarbinātos un viņu pārstāvjus, tādējādi uzlabojot darba vides risku novērtēšanas kvalitāti. Darba drošības likuma 13. pants paredz atsevišķu noteikumu izstrādi, kā fiksēt un izmeklēt darbā notikušu nelaimes gadījumu, kā uzskaitīt un izmeklēt arodslimības. Paredzams, ka jaunie noteikumi tiks izdoti šogad.
Grozījumi Darba likumā paredz, ka Zemkopības ministrija izstrādās jaunus noteikumus par darba aizsardzības prasībām, veicot darbus mežsaimniecībā. Savukārt Veselības ministrija gatavo noteikumus par pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamo medicīnisko materiālu minimumu.
Plašāka informācija par grozījumiem Darba aizsardzības likumā ir pieejama Labklājības ministrijas mājaslapā internetā, sadaļā “Publikācijas”.
Darba aizsardzības likums pieņemts 2001. gada 20. jūnijā, tas stājās spēkā 2002. gada 1. janvārī.
