Mājas Bauskas vecpilsētas teritorijā var raksturot šādi – apmēram trešdaļa ir pamestu ēku, puse – avārijas stāvoklī.Ja kāds vēlas šīs mājas remontēt, tad jārēķinās, ka tas izmaksās dārgi, jo daudzas celtnes ir arhitektūras pieminekļi, bet pārējām jāiekļaujas vecpilsētas arhitektoniskajā ansamblī.Ja visapkārt būtu daudz bagātu senatnes vērtību cienītāju, kas vēlētos ieguldīt simtiem tūkstošu latu, lai atjaunotu sabrukušas ēkas to vēsturiskajā izskatā, šie stingrie nosacījumi būtu saprotami. Realitātē vecpilsētā dzīvo cilvēki, kam nav, kur citur palikt. Iztikas līdzekļi bieži vien neļauj nomaksāt pat apsaimniekošanas maksu. Parastu māju iedzīvotāji reizēm vēl spēj atrast kādu lētāku veidu mājas fasādes saglābšanai, taču vecpilsētas teritorijā ir arhitektūras pieminekļus aizsargājoši nosacījumi, kas ēku atjaunošanu ierobežo. Finansiāli neizdevīgi noteikumi pakļauj vecās ēkas lēnai bojāejai.Tie, kas vēlētos atjaunot ēku vēsturisko izskatu, būtu pelnījuši ordeni. Šādi cilvēki atrodas reizi pa desmit gadiem. Ja vēlamies, lai uzņēmēji vai gluži vienkārši turīgi cilvēki iegādātos mājas vecpilsētas teritorijā dzīvošanai vai veiktu jau esošo ēku remontu, viņiem ir jāiedod «pīrāgs» – finansiāls vai citu veidu atbalsts. Tikai tad varēsim teikt, ka patiesi tiek domāts par šīs teritorijas attīstību. Pagaidām ir tā, kā portālā www.bauskasdzive.lv raksta lietotājs «fake» par Rātsnama projektu – šī ēka būs «kā apzeltīta ābele izgāztuves vidū». Ja vecpilsētas būvju aizsardzības normas nepapildinās ar atbalsta nosacījumiem, tad tās patiesībā turpinās būt destruktīvas.
