Šonedēļ pagāju garām «Parex» bankas durvīm un tur neiegriezīšos arī turpmāk. Esmu cieši apņēmusies neizmantot šīs bankas pakalpojumus.Jau diezgan no mūsu nodokļu līdzekļiem «Parex» savācis, vairs manus santīmus viņiem neredzēt, jo mūsu naudu viņi turpina tērēt bezkaunīgi lielajām algām, kas Latvijas pašreizējā situācijā, manuprāt, ir noziedzīga rīcība. Un varas elite pret to neiebilst.Atceros, pirms daudziem gadiem Zviedrijā viesojoties pie draugiem, vakariņās viņi cienāja ar Austrālijas vīnu, teikdami, ka franču vīnus, ne arī citas franču preces nepērk, boikotē franču ražojumus tāpēc, ka Francija veikusi kādus nepiedodamus kodolizmēģinājumus. Vecajās Rietumeiropas valstīs pilsoņi ļoti aktīvi reaģē uz dažādām nebūšanām. Mēs Bauskā arī to šogad beidzot izdarījām. Pašlaik ir tā – vai nu šī vara salauzīs mūs (un to viņi dara jau nekautrēdamies), vai mēs tomēr šai varai liksim saprast, ka iedzīvotāji ir tie, kas viņus uztur, nevis otrādi…Esmu likumpaklausīga, tomēr man ir tiesības boikotēt tos, kuri ciniski izturas pret Latvijas iedzīvotājiem. Un «Parex» bankas vadība un atbildīgie speciālisti manā izpratnē ir ļoti ciniski, protams, ar valdības svētību.Pie visa gribētos vēl atsaukties uz angļu rakstnieka Džordža Orvela stāstu «Dzīvnieku ferma», kas ir satīriska alegorija – dzīvnieki sarīko revolūciju, kuras rezultātā iegūst brīvību. Taču jaunais režīms drīz kļūst par šauras kliķes tirāniju. No šejienes arī slavenais Orvela citāts: «Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, taču daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki kā citi.» It kā par Latviju teikts!Lai kāda būtu mūsu vara, cilvēki Latvijā, arī Bauskā, 18. novembra svētkus svinēja. Latvijas valsts jau nav vainīga. «Strīķeru» kafejnīcā «Rimi» ēkā galdiņus rotāja svecītes un salvetes, saliktas valsts karoga krāsās. Šādi jauki akcenti bija skatāmi vairākās vietās. Un himnu pie tālrāžiem mājās daudzi mani paziņas dziedāja. Himna jau nav vainīga.
