Gandrīz pusei (15 no 32) mūsu rajona izglītības iestāžu pirmajās klasēs ir nepietiekams bērnu skaits.
Gandrīz pusei (15 no 32) mūsu rajona izglītības iestāžu pirmajās klasēs ir nepietiekams bērnu skaits. Šādu situāciju izraisījuši vairāki faktori – zemā dzimstība 1998. gadā, iedzīvotāju pārcelšanās no laukiem uz pilsētām, kā arī ekonomisko bēgļu došanās uz ārzemēm kopā ar atvasēm. Tas minēts šī laikraksta numurā, lappusē “Kultūra un izglītība”.
Vai nākamajos gados pirmklasnieku skaits varētu pieaugt? Pagastu dzimtsarakstu nodaļās interesējos par pasaulē nākušo mazuļu skaitu 1998. gadā, kura nelabvēlīgo demogrāfisko situāciju jūtam pašlaik. Salīdzinājumam minēti arī 1999. un 2004. gada dati. Apkopojot 14 rajona pagastu un Bauskas dzimtsarakstu nodaļas informāciju, skaitļi liecina, ka arī turpmāk saglabāsies šāda tendence. Salīdzinot ar 1998. gadu, pērn dzimušo bērnu skaits nedaudz palielinājies Ceraukstē (vairāk par vienu bērnu), Mežotnē (par 3), Codē (par 4), Skaistkalnē (par 5), Vecumniekos (par 6), Īslīcē (par 8) un Bauskā (par 18 mazuļiem).
Savukārt mazāk jaundzimušo 2004. gadā attiecībā pret 1998. gadu ir Gailīšos (mazāk par vienu), Dāviņos (par 3), Vecsaulē (par 7 nekā 1999. gadā, 1998. gada dati nosūtīti uz Jelgavas zonālo valsts arhīvu), Iecavas novadā (par 9), Svitenes pagastā (par 14), Rundālē un Viesturos kopā, jo 1998. gadā mazie viesturieši reģistrēti Rundālē (par 18).
Rajona Izglītības pār valdes vadītāja Astrīda Štāla sacīja: “Audzēkņu nepietiekamu skaitu veicina arī vecāku vēlme laist savus lolojumus nevis vietējā skolā, bet dažādu apsvērumu dēļ, viņuprāt, labākā izglītības iestādē. Nākamībā mazo apkārtnes skoliņu eksistence ir apdraudēta. Arī daļai pedagogu nāksies zaudēt darbu.”
Situāciju pasliktina tie audzēkņi, kas neapmeklē vai pametuši mācību iestādi. Laila Jurcika, Izglītības pārvaldes skolu metodiķe sociālās pedagoģijas un bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, informēja, ka pērn rajonā pamatskolu kopumā neapmeklēja 16 audzēkņu. No tiem astoņi četrgadīgie, kas dzimuši gada nogalē. Bērniem līdz 1. septembrim nebija palikuši pilni pieci gadi, tāpēc viņu vecāki izlēmuši, ka atvases nav gatavas izglītoties obligātajā piecgadīgo un sešgadīgo apmācībā. Savukārt astoņi, kas pametuši mācības, ir 16 vai 17 gadu veci. Tādēļ pozitīvi, ka vairākās rajona izglītības iestādēs darbojas korekcijas klases.
Risinājumu, lai skolotāji nezaudētu darbu, A. Štāla saskata likmju dalījumā. Tomēr valsts politika pedagogu atalgojumā ir skaidra, bet tiem, kas nedēļā strādā 40, nevis 25 stundas, likumi neaizliedz to darīt.
Šajos apstākļos ar mazo dzimstību un citiem cēloņiem, iespējams, palīdzēs rast risinājumu pirmās pēc pieredzes uz pārapdzīvoto Ķīnu par 10500 latu lidojošās bezdelīgas? Minētā summa ir gandrīz trešdaļa no Codes sākumskolas pērnā gada kopējā budžeta (32889 lati). Tā apmērs uzzināts no mācību iestādes direktores Judītes Zeltiņas. Šajā mācību iestādē 1. septembrī bijuši reģistrēti 34 audzēkņi (2004./2005. m. g.).
