Jaunu Bornsmindes muižu nevaru atcerēties, jo tā celta pārāk sen. Skaistu, sakoptu un cilvēkiem vajadzīgu gan esmu to redzējusi, bet tagad tā ir pamesta, vientuļa un bezpalīdzīga.
Jaunu Bornsmindes muižu nevaru atcerēties, jo tā celta pārāk sen. Skaistu, sakoptu un cilvēkiem vajadzīgu gan esmu to redzējusi, bet tagad tā ir pamesta, vientuļa un bezpalīdzīga.
Bornsmindes muiža manā prātā dzīvo kā Ziedoņu tuberkulozes slimnīca. Tur strādāja rajonā zinošākie plaušu dakteri. Pie viņiem bērnu ārsti sūtīja konsultēt nelabojamos klepotājus – bērnus, kuriem nelīdzēja ne piens ar medu, sviestu un sodas pulveri, ne krāsnī cepts sīpols vai rutks ar medu, ne līdzīgas riebeklības no tautas medicīnas krātuvēm.
Savulaik arī man kopā ar meitu uz Ziedoņiem nācās doties regulāri, jo “mantū” skrāpējums un “pirkē” zemādas dūriens rokas apakšdelmā spītīgi mēdza iesārtoties. Un cik labi kļuva tad, kad pēc plaušu caurskates dakteris Ozols nomierinoši uzsmaidīja mammai un meitai un sacīja, ka nekā slikta viņš nesaredz.
Atceros šos nelielos ģimenes “pārgājienus” uz Ziedoņiem, jo vismaz vienā virzienā gājām kājām. Reizēm tas notika ievu ziedēšanas laikā, citkārt lasījām vizbulītes. Bet reiz, krāsainuma apburtas, skatījāmies, kā rudens izgreznojis Latviju un koki spoguļojas Lielupes tecējumā.
Kaut arī tolaik Ziedoņos bija slimnīca un, biezos halātos satinušies, parkā pastaigājās slimnieki, no šīs vietas nebijāmies. Vairāk nepatikas vecā ēka iedveš tagad, kad nama logi ar dēļiem aizsisti, sliekšņi nobiruši un istabas glabā pat ne atmiņas, tikai sīvu drēgnuma un pelējuma smaku.
Tuberkulozes slimnīca Ziedoņos slēgta 1991. gada martā, līdz 1992. gada jūlijam šeit vēl darbojās tuberkulozes dispansers. Kopš 1993. gada Rundāles pagasta pašvaldība meklēja uzņēmēju, kas spētu apsaimniekot un labākajā gadījumā ieguldīt līdzekļus 1783. gadā pabeigtajā Bornsmindes muižā un parkā.
Veiksmīgs un cerīgs šķita Rundāles pagasta padomes darījums ar Rīgas firmu “Rīts-L” 2000. gadā. Projekts paredzēja, ka 2003. gada vasarā Bornsmindē atvērs viesu namu ar 14 numuriem, ēdināšanas un atpūtas kompleksu, terasēm, stiklotām pārejām no dārznieka mājas uz saimniecisko bloku. Toreizējais firmas “Rīts-L” izpilddirektors apgalvoja, ka saņemti visi nepieciešamie saskaņojumi un būvatļaujas.
Kopš 2001. gada firmai “Rīts-L” mainījušies īpašnieki un acīmredzot arī plāni. Bornsmindes muiža celtniekus, restauratorus un pat ne remontu nav sagaidījusi. Pamazām tā tuvojas zemākajam slieksnim, kad māju sāk saukt par graustu.
