Reiz Iecavas novada ražotnes «Balticovo» pagalmā Lieldienās varēja šūpoties lielās šūpolēs, vietējā veikaliņā iegādāties olas ar diviem dzeltenumiem un gardas kūkas. Pusgadu par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju nostrādājušais Andris Platais atzīst – daļu šo «ekstru» likvidējis pats, vēl būdams finanšu direktors. «Ja darbībai nav saimnieciska pamatojuma, tad tā nav vajadzīga. No kārtības viedokļa nevarējām pieļaut, ka visi var brīvi iekļūt uzņēmuma teritorijā, tāpēc apsardzes punkts un svari tika pārcelti pie iebraucamā ceļa,» skaidro A. Platais.
Strauja izaugsme
Simboliskā vista un gailis pie biroja joprojām ir savā vietā. Andris ir dzimis un audzis liepājnieks, bet tagad ceļu uz darbu Iecavas novadā mēro no Jūrmalas. Par «Balticovo» vadītāju kļuva, kad iepriekšējais valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs atstāja amatu, lai pēc vienošanās ar īpašniekiem karjeru turpinātu citādi. «Uzņēmumā nebija ārkārtas situācijas, es to pārņēmu normālā kārtībā. Te strādāju 11 gadus, desmit esmu bijis finanšu direktors. Man no visiem vadītājiem pašlaik ir lielākā pieredze «Balticovo»,» skaidro A. Platais.
Viens no galvenajiem īpašnieku uzdevumiem jaunajam vadītājam – lai uzņēmums kļūtu efektīvāks. «Pēdējos gados ļoti strauji attīstījāmies, kad vien tam bija līdzekļi. Tagad jāsakārto iekšējie procesi, jākļūst efektīviem un jāpieņem pareizie lēmumi. Pēc tam skatīsimies, kādi investīciju projekti būs nepieciešami. Arī tam mana finanšu vadītāja pieredze būs noderīga,» vērtē Andris.
Efektīvākai ražošanai ir divi virzieni, skaidro A. Platais: «Uzlabojumi ir iespējami katrā vietā un procesā. Otrs – ko mēs domājam, un katra speciālista viedoklis ir svarīgs. Ikvienam ir savs redzējums, vadītājs uzklausa citu padomu un pieņem gala- lēmumu. Kā finanšu direktors pildīju valdes priekšsēdētāja uzdevumus, bet tagad īstenoju savu skatījumu, protams, apspriežoties ar citiem.»
Nevar gaidīt bezgalīgi
Lieli iesākti projekti «mantojumā» netika saņemti. Pērn pārdots biogāzes rūpnīcas projekts, noslēdzot ilgtermiņa līgumu par mēslu piegādi. «Projekts bija dārgs un apjomīgs, uz «Balticovo» finanšu plūsmu tas atstātu būtisku ietekmi. Daži investīciju aspekti mani darīja bažīgu, bet tagad tas ir atrisināts vienkāršāk,» stāsta A. Platais. Uzņēmums reaktora ražoto siltumu neizmantos, jo cehiem ir katram sava apkure un atgriešanās pie centralizētās sistēmas prasītu lielus ieguldījumus. Tiek apsvērta iespēja pirkt no tuvējā ražotāja elektrību, ko patlaban olu ražotne iegādājas no «Enefit». Fasēšanas cehā izmanto pašu uzbūvētos konveijera robotus, lai arī piebremzēta ideja par to būvēšanu citiem.
Visi pēdējo gadu jaunie produkti joprojām ir ražošanā, apstiprina vadītājs. Atceltas dažas ieceres, bet tiek apsvērtas jaunas: «Meklējām iespēju iegūt Eiropas naudu jaunai pulvera kaltei, taču tas pagaidām nevedas. Vēl domājam, vai to īstenosim. Šogad jāuzbūvē jauna putnu novietne, jo jāslēdz viena vecā, kas nolietojusies. Tas ir kapitālieguldījums, lai turpinātu ražot ar tagadējo jaudu, jo uzņēmums ir sens, infrastruktūra – dažāda vecuma un kvalitātes. Šķietami nelielos uzlabojumos šogad aizies vairāki simti tūkstošu eiro. Plānojam savest kārtībā mezglus, iekārtas, saremontēt jumtu vai sienu. Kad bija lielie projekti, nelielie uzlabojumi tika atlikti. Efektivizācijas gaitā šogad un nākamgad tērēsim lielas summas, lai sakārtotu un atjaunotu ražošanas bāzi.»
A. Platais neprognozē, kad process varētu beigties. «Māja nekad nav kārtībā, ja vien to nenopērk pavisam jaunu,» smaida vadītājs, «un ar
40 gadus vecu māju ir daudz darba. Mēs mācāmies no savām kļūdām un informācijas, ko uzzinām no citiem. Nevaru pateikt, ka drīz pienāks brīdis, kad teikšu – tagad viss ir kārtībā! Sākumā pievēršam uzmanību nozīmīgākām lietām, kad tās tiks savestas kārtībā, turpināsim uzlabojumus ar sīkākām. Domāju, paies vēl gads vai divi, lai pamatlietas sakārtotu.»
Konkurence divējāda
Šogad «Balticovo» pārņēma savu darbinieku pārziņā iepriekš ārpakalpojuma sniedzējam nodotu darbu – putnu ķeršanu un novietņu tīrīšanu. «Nolēmām, ka pašiem tas izdosies labāk, galvenokārt biodrošības un kvalitātes dēļ,» skaidro A. Platais, «tie ir neregulāri darbi, kam pieņemam ap 15 cilvēku. Tā atsevišķos mēnešos kopējais darbinieku skaits ar Madonas un Daugavpils struktūrvienībām sasniedz 270, bet parasti esam nedaudz zem vai virs 250. Šim «maģiskajam» skaitlim, kas ir robeža starp lielo un vidējo uzņēmumu, ir gan priekšrocības, gan trūkumi. Ir programmas, kur atbalstu saņem lielie, bet Investīciju un attīstības aģentūras projektos – jo lielāks uzņēmums, jo mazāka atbalsta intensitāte.»
Konkurences padome «Balticovo» parasti vērtē tikai Latvijas mērogā, taču patiesāka aina veidojas, novērtējot vismaz Ziemeļeiropas kontekstu. «Ražošanā mums valsts mērogā konkurentu nav,» atzīst A. Platais, «bet, ja runājam par tirdzniecību, tad jāņem vērā Lietuvas un Polijas piegādātāji. Konkurence mazumtirdzniecībā ar svaigajām olām arvien pieaug. Ar citiem olu produktiem Latvijā apgrozām maz, salīdzinot ar svaigo olu pārdošanu. Eiropā mums mazumtirdzniecības un citu olu produktu apjoms industriālajā sektorā ir puse pret pusi. Latvijā attiecība ir 85% pret 15%, industriālo produktu tirgus nav liels. Ir specifiski produkti, kur mums konkurentu nav, piemēram, pankūku mīkla, bet tirgus te vēl ir mazs, mēs to cenšamies attīstīt.»
Par to jaunajam vadītājam esot aktīvas diskusijas ar īpašniekiem. «Izveidot un palaist jaunu produktu Latvijā ir gan grūti, gan dārgi, un nopelnīt ir sarežģīti,» pamato A. Platais, «ražošanas izmaksas un zudumi lieli, apjomi – mazi, būtībā tas ir vairāk labdarības, publicitātes vai pilotprojekts. Ja produkts nav pilnīgi inovatīvs vai unikāls, kas ienes 200 – 300% peļņu, tad jāsasniedz ļoti liels apjoms, lai ar mūsu tehnoloģiju ražošana atmaksātos. Tas ir risks – vai izdosies jaunos mazumtirdzniecības produktus veiksmīgi attīstīt līdz tādam apjomam, lai ar tiem pelnītu gan Latvijā, gan Eiropā.»
Zemnieki svarīgi
Kā peļņas avots «Balticovo» nav īpaši svarīgs sadarbības projekts ar zemniekiem, lai piedāvātu tirgū «Mājas olas». «Taču tas mums ir nozīmīgs, lai lielajiem sadarbības partneriem – lielveikalu ķēdēm – piedāvātu konkrētu preču segmentu ekoproduktu grupā,» atklāj vadītājs, «ir turīgi pircēji, kuri grib, lai plauktā būtu olas no brīvi turētām vistām, un tāpēc to grib veikali. Ir vienkāršāk, ja tas, kurš piegādā pamatprodukciju, atved arī šo ekskluzīvo preci. Mums ir svarīgi, lai mūsu partneri ir apmierināti, lai viņiem nav jātērē resursi, gādājot produktu, kura apgrozījums ir nenozīmīgs, bet bez tā veikals nevar iztikt. Tāpēc sadarbība ar zemniekiem mums ir svarīga. Ne visi konkurenti ir ienaidnieki.»
Eiropas mērogā «Balticovo» vairs nav liels ražotājs, «lai uz mums skatītos ar apbrīnu», atzīst A. Platais. «Lai Eiropā pretendētu uz nopietnām sadarbības iespējām ar lielajām veikalu ķēdēm, vieglāk iet kopā ar partneri. Ja varam piedāvāt tikai 5 – 10% klienta apgrozījuma, nekas nesanāks, jo lielie tīkli strādā ar 3 – 4 piegādātājiem, nevis desmitiem mazo. Eiropas mērogā mēs ne vienmēr esam pietiekami lieli, jo nevar visas olas pārdot vienam klientam. Drošībai pieturos pie principa, ka vienam klientam nevar nodot vairāk kā 10% apgrozījuma. Lai cik labs, ienesīgs un disciplinēts nebūtu klients, nav garantēts, ka ar viņu nekad nekas nenotiks. Visas olas nevar likt vienā grozā.»
Olas jāēd
«Latvijā joprojām izplatīts priekšstats, ka holesterīns ir kaitīgs, savukārt Eiropā tā neuzskata jau gadu desmitiem,» stāsta A. Platais, «pat no vietējiem mediķiem dzirdēts, ka nevajagot ēst vairāk nekā divas olas dienā, un tie ir aizspriedumi, kas apbēdina. Olas ir veselīgs, dabisks produkts, ko nav iespējams ietekmēt vai mainīt, piemēram, pieliet ūdeni vai pielikt konservantus, turklāt šāda iejaukšanās nebūtu praktiski pamatota. Derīguma termiņš olām likumā noteikts 28 dienas, bet veselu olu var glabāt ledusskapī arī pusgadu. Olas kvalitāti nevajag uzlabot, un nekas nav mainījies faktā, ka tas joprojām ir lētākais dzīvnieku izcelsmes proteīna avots.»
Aizspriedumiem ir liels spēks – pēdējo divu gadu laikā Amerikā plaši izvērsusies tendence hamburgeros likt tikai olas baltumu, skaidrojot, ka tas ir veselīgi, atklāj ražotājs. «Tas uzņēmis tādus apgriezienus, ka olu baltumu cenas dubultojušās. Labums no tā ir tikai Amerikas ražotājiem, jo tur tirgus ir ļoti aizsargāts. Pašlaik no Eiropas uz Ameriku olu produkti netiek vesti, lai gan brīvās tirdzniecības līguma gaitā tas tiek apspriests, un īpaši aktīvi darbojas holandieši, kas ir spēcīgākie olu ražotāji mūsu kontinentā.»
UZZIŅAI
«Balticovo» apgrozījums:
2014. gadā – 43 milj. eiro;
2013. gadā – 39,76 milj. eiro;
2012. gadā – 48,8 milj. eiro.
Ražo 18 produktu pamatveidus:
svaigas parastās, «Omega 3», selēna, zemnieku, mājas vistu olas, paipalu olas;
vārītas, lobītas, kapātas vistu olas;
šķidro olu masu, baltumus, dzeltenumus, kulteni;
pankūku masu, majonēzi, rapšu eļļu;
sausos pulverus – olu, baltuma, dzeltenuma.
Eksportē 70% produkcijas:
uz 14 valstīm Eiropā, Angolu, Honkongu, Japānu.
Darbinieku skaits: ap 250, no tiem ap 200 ir Iecavas, Bauskas, Ķekavas novada iedzīvotāji.
Vidējā mēnešalga (neto) 2014. gadā: 925 eiro.
Dati: «Balticovo».
