Divdesmit gadi, tas ir mazUn tomēr ļoti daudz…Toreiz visa tauta kājās cēlās,Lai brīve ienāk katrās mājās.Tad gribējās mums ātrāk brīvību,Ar mieru atdodot par to pat dzīvību.Un nesapratām, kā tā mums kājas pīs,Ja vajadzēs – stāvus zemē dzīs.Lai sajustu šodienas pasaules telpu,Tev jābūt iekšā ar visu elpu.Un nedrīksti vienaldzīgs malā būt,Par vadāmu avi kļūt.Nedrīksti ar lamu ielāpiem lāpīt,Vai vēl ļaunāk – kādam ar akmeni trāpīt.Nu ņemsim talkā gudrus prātus,Lai gaiša nākotne mums ātrāk mātu.Liksim savu vārdu dzīves kausā droši,Lai visa pasaule var uzziedēt koši…
