Teju 40 dažāda vecuma dalībnieču sestdien, 19. oktobrī, Iecavas kultūras namā pulcēja sieviešu kluba «Liepas» tautas ieražu izziņas projekta otrā nodarbība.
Rudens un ziemas latviskās tradīcijas aprakstīja folkloras kopas «Vilcenes» dalībniece, latviskās identitātes stiprināšanas «3×3» nometņu vadītāja un grāmatas «Pirts rituāla garīgie aspekti» autore Inese Krūmiņa.
Dziesmas un sarunas
Daudzas atziņas lektore guvusi savā ģimenē, audzinot sešus bērnus un trīs mazbērnus. Dalībnieki lasīja fragmentus no Iecavas apkaimē dzīvojušā literāta Edvarta Virzas slavenākā darba «Straumēni», atraisījās rotaļās, stāstīja pašu piedzīvoto. Salīdzinot ar pirmo projekta nodarbību septembrī, lieliskais saturs šoreiz tika pasniegts atraktīvākā formā, mijoties sarunām, dziesmām un rotaļām. Kā atzina dalībnieki, šoreiz ne mirkli nebija garlaicīgi vai vienmuļi, sirsnīgo gaisotni papildināja līksmi rotaļu brīži.
«Arī kafijas pauzē katrs atrada sarunbiedru, ar kuru apspriest uzzināto un piedzīvoto,» novēroto apraksta nodarbības dalībniece, «Liepu» biedre Līga Bosko. Viņas vērtējumā I. Krūmiņa ļoti labi izskaidrojusi seno baltu cilšu pasaules skatījuma izpratni par cilvēka dvēseli, fizisko un astrālo ķermeni jeb veli.
Aizvada atpakaļ
«Mielojām veļus, piesaucot katrs kādu savu aizgājušo radinieku,» stāsta Līga. Klātesošā tautas dziedniece Laima Kārkliņa atzinusi, ka mielošanas brīdī veļu sanākusi «pilna istaba», turklāt katrs piesauktais ņēmis līdzi citus. Pēc tam dzīvie, atverot logus un durvis, kā arī plaukšķinot, ūjinot un sitot ar kājām, aicināja veļus doties atpakaļ uz savu pusi. Kā skaidroja I. Krūmiņa, veļiem nav lineārās laika izjūtas, tāpēc viņi īpaši jāpalūdz atstāt dzīvo pasauli.
Skaidrojot tradicionālo un kristīgo svētku attiecības, folkloriste atzina, ka tie cits citam netraucē, taču cilvēkam skaidri jāsaprot, ko viņš svin. «Var svētīt gan kristīgās Lieldienas, gan Lielo dienu ar saulstāvjiem, taču katrā reizē jāievēro atbilstīgās tradīcijas,» piemēru skaidroja pētniece, «Lielajā dienā nebūs krāsotu olu, bet putnu dzīšana, saules gaidīšana, šūpošanās.» Baltiem četri svarīgākie gada svētki saistīti ar katra gadalaika ekvinokciju, sekojot Saules ritam debesīs. Pārsteidzoši saprast, ka Saule tieši austrumos lec tikai divas reizes gadā, proti – ziemas un vasaras saulgriežu rītā, atzina nodarbības dalībnieces.
Gaišums tumsā
Īpašu noskaņu raisīja dziedāšana kopā ar Iecavas folkloras kopas «Tarkšķi» vadītāju Kristīni Kareli. Biteniece Ruta Āboliņa no zemniekus saimniecības «Cepļi» mācīja liet vaska sveces, kuru liesma un aromāts iedvesmo, nomierina un rada maģisku auru.
«Rudens ar lietavām un tumšām naktīm nav mans gadalaiks, vaska sveces rada siltuma un tuvības izjūtu,» stāsta dravniece, «pie sveces sarunas var raisīties par jebko, lai rudens vakaros dvēselē ir gaismiņa. Manā dravā vasks ir ar mīlestību kausēts, ar prieku lietas sveces dos labu gaismu.»
Līga Bosko priecājas: «Izlēju trīs maziņas svecītes, kuras, izrādās, ir visgrūtāk uztaisīt. Svētdienas rītā vienu jau nodedzināju, ļoti skaisti smaržoja, gaisma bija tik silta.»
Sadzīvo pretējais
R. Āboliņa «Bauskas Dzīvei» pauda, ka I. Krūmiņas stāstītais viņai licis filozofiski aizdomāties par rudens laika un cilvēka gājuma vērtību. «Nekas nav precīzi pierādīts vai noraidīts ne par veļiem, ne atdzimšanu nākamajās paaudzēs, ne par veidu, kā mēs atdzimstam,» teic
R. Āboliņa, «priecājoties par dzeltenajām lapām, mēs faktiski priecājamies par nāvi. Reizē ar rudens ražu nāk dzīvās dabas nosacītas nāves periods – ziemas miegs, taču tā laikā riešas jaunie pumpuri, lai pavasarī atkal augtu jauna dzīvība.»
Biškope piebilst – viņa vēlētos, lai vaska sveces atgādinātu nodarbībā rosinātās domas par cilvēka dzīves vērtību, kura nav ne naudā, ne patērētājiem ierastajā ikdienas darba steigā, jo «patiesībā mums vajag pavisam maz», lai būtu laimīgi kopā ar saviem tuvajiem.
«Bauskas Dzīve» jau aprakstīja pirmajā projekta nodarbībā septembrī iepazītās latviskās virtuves tradīcijas. Nākamās tikšanās 23. novembrī temats būs svētvietas. Dalībnieki mācīsies darināt puzurus. Vēl viena nodarbība plānota 14. decembrī.
