Kādā sieviešu žurnālā nesen lasīju apcerējumu par to, kas īsti ir sēnes – vairāk dzīvnieki, augi vai arī kosmosa viesi, kas nes enerģiju.
Kādā sieviešu žurnālā nesen lasīju apcerējumu par to, kas īsti ir sēnes – vairāk dzīvnieki, augi vai arī kosmosa viesi, kas nes enerģiju.
Informāciju mums raida katra dzīvā radība. Nezinu, kā īsti ir ar sēnēm, bet tās šoruden vēl ēdu, taču jau ir aizmirsies, kā garšo vēži. Prātā palicis vēžu ķeršanas gadiem ilgais liegums, jo ūdeņu netīrības dēļ tie mājoja tikai dažās vietās.
Septembra beigās un oktobrī vēži it kā negaidot atgādināja par sevi. Milzīgi un mazi čaulaiņi parādījās rāmajā Lielupē pie Jelgavas, rāpdamies laukā no upes ar mēmu vēstījumu, kas sauca palīgā.
Jelgavas cukurfabrika, nespējot nodrošināt notekūdeņu attīrīšanu, gandē dzīvo radību Lielupē. Vides ministrs 4. oktobrī lika uzņēmumam apturēt darbību. Šodien tā varētu atsākt strādāt, taču nav zināms, ar kādu jaudu.
Kādas runas par to dzirdamas Jelgavā? Laikraksta “Zemgales Ziņas” žurnālistam Gaitim Grūtupam vaicāju, vai tiešām cukurfabrikas notekūdeņu nokļūšana upē ir šī gada pārsteigums, pēkšņa ķibele. Viņš atbildēja, ka cukurfabrika savu šmuci Lielupē ir laidusi katru rudeni un jau sen. “Pusaudža gados kā airētājs esmu braucis uz to zonu caur smailītes dibenu kājas pasildīt. Tagad vismaz ūdeņi nekūp un nesmird tik ļoti. Agrāk vēžu slāpšana netika novērota, jo ūdens Lielupē pie Jelgavas bija tik netīrs, ka vēži tur nemaz nedzīvoja,” stāstīja G. Grūtups.
Pārsteidzoši – vides sargi kļuva vērīgi tikai tad, kad noslāpušās zivis jau peldēja ar vēderiem uz augšu, nevis pirms cukurfabrika sāka sezonu. Kur tad bija visi tie dienesti, kuriem strikti vajadzēja pieprasīt nepieciešamo nosacījumu izpildi? Turklāt nedarīja to pērn, aizpērn un nepētīja, kur paliek biešu nomazgājums.
Vai tiešām vēži paraus zem ūdens Latvijas cukurbiešu audzētājus?
Ziņa, ka fabriku var slēgt, darīja Bauskas rajona zemniekus ļoti niknus. Gadījos pie tālruņa, kad uz redakciju zvanīja kāds nokaitināts vīrs, kuram palikuši nenovākti pieci hektāri biešu. Taču ko lai saka zemkopis, kuram saldās saknes vēl aug simtos hektāru?
Zemkope un lauksaimniecības konsultante Ieva Litiņa, runājot Latvijas Radio, pagājušās piektdienas rītā nevairījās sacīt, ka tracis ap cukurfabriku izskatās pēc politiķu spēlēm. Tieši šogad Eiropas Savienība paziņojusi par Eiropā ražotā cukura kvotu samazināšanu. Latvijai par cukura virsnormas uzkrājumiem jāmaksā sods, un nu “īsti vietā” būtu likvidēt jau otro cukurbiešu pārstrādes uzņēmumu.
Un tad vēl strīdi divu nedēļu garumā par to, kas īsti ir un kas nevar būt vainīgs notiekošajā. Iedomājos – ja ietu bojā nevis vēži, bet Lielupes krastos dzīvojoši cilvēki un nevarētu noskaidrot, no kā.
