Interaktīvā semināra «Es un manas robežas» pirmā daļa pašvaldību sociālā darba speciālistiem notika 13. oktobrī Bauskas mākslas skolā, informē Bauskas rajona Padomes sociālās aprūpes speciāliste Ina Krūmiņa.
Interaktīvā semināra “Es un manas robežas” pirmā daļa pašvaldību sociālā darba speciālistiem notika 13. oktobrī Bauskas mākslas skolā, informē Bauskas rajona Padomes sociālās aprūpes speciāliste Ina Krūmiņa.
Lekcijas un sociālo gleznošanu (komunikācijas metode) vadīja sociālā darba maģistre Ramute Baltadone, Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas “Attīstība” vieslektore. Uz nodarbībām ieradās 17 sociālā darba praktiķes no Bārbeles, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Īslīces, Mežotnes, Svitenes un Viesturu pagasta, no Iecavas novada un Bauskas. Diemžēl pārējie bija aizņemti vai plānojuši ko citu, skaidro I. Krūmiņa. Interaktīvā semināra otrā daļa paredzēta pēc divām nedēļām, 27. oktobrī.
Iekšēja pretruna
R. Baltadone semināra “Es un manas robežas” būtību skaidro šādi: “Cilvēks bieži jūt spēku izsīkumu, vainas izjūtu un bezspēcību. Nereti sakām “jā”, bet domājam “nē”. Šī iekšējā pretruna ietekmē gan psiholoģiski, gan fizioloģiski – rodas sirdsklauves, stress, tādēļ kāds pirms gulētiešanas pārēdas, aiziet uz bāru vai tml. Laiks iet, bet šis jautājums paliek neatrisināts. Tad rodas šaubas, vai ir vērts dzīvot tādu dzīvi. Kā novilkt veselīgas robežas?”
Vārdu vietā – krāsas
Lektore un nodarbību dalībnieki apsprieda atbildību par savu īpašumu. Visi apzinās fiziskās pasaules vērtības – māju, mašīnu utt. –, par tām rūpējas, proti, maina jumtu, uzliek signalizāciju u. tml. Tieši tāpat esam atbildīgi par sevi – domām, izvēli un attieksmi. Cik tālu atļaujam kādam ienākt mūsu dzīvē? Ja sociālais darbinieks nenovelk šīs robežas, viņš iekšēji sadeg. Tādēļ cieš speciālists un viņa klienti. Tie, kas darbojas ar cilvēkiem, grib strādāt labi, no viņiem gaida kvalitatīvu darbu. Tāpēc svarīgi zināt savas robežas. Ar laiku cilvēks panāk, ka apkārtējie to saprot un pieņem.
Semināra pirmajā daļā lektore stāstīja par to, kāpēc mums sāp, ja mēs darām tikai labu. Savukārt otrajā daļā visi mēģināja sociālo gleznošanu, proti, saskarsmes attīstīšanas metodi. Tā palīdz atbrīvoties no stereotipiem, iepazīt citus neverbālā veidā, stāsta R. Baltadone. Viņa šo paņēmienu apguvusi augstskolas “Attīstība” pedagoģijas zinātņu doktores profesores Ainas Vilciņas vadībā. Profesore apgalvo, ka sociālās gleznošanas mērķis – attīstīt saskarsmes prasmes, vārdu vietā lietojot krāsas, un izzināt sevi. Darba grupas dalībniekiem, izmantojot vienu otiņu, bija jāzīmē akvareļtehnikā par uzdoto tēmu. Tā bija saistīta ar cilvēka dzīvi (satikšanās, šķiršanās, konflikts utt.) un dabu. Darbs notika nevis domājot, bet izjūtot.
Nodarbībās piedalījās arī Janīna Millere, Codes vietvaras sociālā darbiniece un pagasttiesas priekšsēdētāja. Viņa seminārā vēlreiz guvusi apstiprinājumu tam, ka svarīgi ir runāt, ieklausīties un saprast, ka cilvēki ir dažādi, viņi jāpieņem tādi, kādi tie ir. “Būtu jocīgi, ja es mēģinātu izvēlēties cita vietā,” secina J. Millere.
