«Bauskas Dzīve» tikās ar tiem ceļotmīļiem, kuri atsakās no tūrisma aģentūrās piedāvātiem autobusiem un brauc atpūsties ar savām automašīnām.
“Bauskas Dzīve” tikās ar tiem ceļotmīļiem, kuri atsakās no tūrisma aģentūrās piedāvātiem autobusiem un brauc atpūsties ar savām automašīnām.
Nopietni sagatavojas
Par to, kā notiek plānošana un arī pats brauciens, stāsta Bauskas uzņēmēja, kura nevēlējās izpaust savu vārdu. Viņa ar ģimeni un draugiem nesen atgriezusies no ceļojuma pa Horvātiju. Deviņās dienās nobraukuši četrarpustūkstoš kilometru.
“Jau vairākus gadus esam iecienījuši ar savu automašīnu braukt uz ārzemēm slēpot. Esam bijuši Somijā un Austrijā. Šogad nolēmām izbaudīt patīkamu atpūtu vasarā. Izvēlējāmies Horvātiju. Lai būtu drošāk, braucām ar vairākām automašīnām,” stāsta uzņēmēja. “Sagatavošanās bija pamatīga. Nopirkām tūristiem tik nepieciešamo izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu par Horvātiju. Tajā ir karte un ļoti noderīga informācija, par katru objektu detalizēts apraksts, kā pie tā ērtāk piebraukt. Turp devāmies caur Slovākiju, Ungāriju. Mājupceļu izvēlējāmies citādāku.
Galapunktā nokļuvām trešās dienas rītā. Pa ceļam sanāca nakšņot Slovākijā, viesnīcā, un Ungārijā, pie Balatona ezera.”
Laikus jādomā par naktsmītni
Ceļotāji secinājuši, ka ārzemēs ar autoservisiem problēmu nav. Tie nav tālu jāmeklē, visbiežāk – blakus degvielas uzpildes stacijai. Taču lielas vajadzības izmantot autoremonta speciālistu pakalpojumus nav bijis. Arī Inese Ceplīte braukusi šajā ceļotāju kompānijā. “Automašīnā noteikti jābūt labam kondicionierim, citādi ceļojums var kļūt par apgrūtinājumu,” tāda ir viņas atziņa pēc brauciena pa Eiropas dienvidiem.
Pirms doties ceļā, autoservisā automašīna obligāti jāpārbauda. “Uz Horvātiju laidām ar džipu. Pirms tam slēpot braucām ar “Opel Omega”. Džipā ir krietni ērtāka braukšana. Vasarā ceļot ir vieglāk, jo mantu ir daudz mazāk nekā ziemā,” uzskata uzņēmēja.
Guļot kempingā, par automašīnas stāvvietu atsevišķi neesot bijis jāmaksā. Par autobāņu (augstākās klases autoceļi) izmantošanu nācies vienmēr maksāt.
Ceļotāji uzsver, ka laikus, jau ap pulksten 18, ir jāsāk domāt par naktsmītni. Labi rūdīts šoferis var izturēt apmēram desmit stundu ilgu braucienu. Vakarā ir jāsaplāno nākamā die na – cik daudz brauks un kur nakšņos. “Bijām pārsteigti, ka autoceļi Horvātijā ir labāki par Latvijas šosejām. Ērtāk, ja līdzi ir nedaudz skaidras naudas un kredītkarte, kuru var izmantot visos benzīntankos,” iesaka uzņēmēja.
Polijā joprojām jāuzmanās
Uzņēmējs Nikolajs Tions ir aktīvs ceļotājs. Ar savu automašīnu viņš brauc uz ārzemēm darba darījumos, uz sacensībām, kā arī ekskursijās. Braucienu laikā piedzīvots ne mazums kuriozu situāciju.
N. Tions ir pārliecinājies, ka obligāti līdzi jābūt lukturītim, rezerves riteņiem, autorokassomiņai ar instrumentiem, kas nepieciešami gandrīz vai visas automašīnas izjaukšanai.
“Pirms gadiem ar Uldi Biķernieku braucām uz Spāniju. Stūrēju, pēkšņi skatos – automašīnai temperatūra sāk celties. Uldis bija aizmidzis. Apstājos ielas malā, jo tālāk braukt vairs nevarēja. Cauri radiatoram negāja dzesēšanas šķidrums. Labi, ka bijām paņēmuši līdzi minerālūdeni. Uzlēju uz radiatora, tas iztīrījās, un viss bija kārtībā,” piedzīvojumu atstāsta N. Tions.
Pirms četriem gadiem viņš kopā ar draugiem braucis ceļojumā uz Itāliju. Divu nedēļu laikā pieveikuši sešus tūkstošus kilometru. “Ja veiksmīgi tiek cauri Polijai, tad var teikt, ka grūtākais ir izdarīts. Polijā autoinspektori ir ļoti sīkumaini. Ja brauc ar pilnīgi jaunu automašīnu, tad viņi pavisam reti aptur, jo domā, ka aprīkojumā nekā netrūkst. Turpretī braucot ar ne tik jaunu autiņu, noteikti līdzi jābūt aptieciņai un ugunsdzēšamajam aparātam, jo tos poļi uzreiz pārbauda. Ir dzirdēts, ja automašīnai aizmugurējais stopsignāls deg drusku vājāk nekā otrs signāls, var sanākt lielas problēmas,” brīdina N. Tions.
Somijā savukārt ir kāda cita, mums nepierasta parādība. Tie ir daudzviet uz ceļiem uzstādītie fotoradari.
Grūti mazā mašīnā
Ja automašīna ir maza, tad ātri nogurst kājas un biežāk ir jāpiestāj tās atpūtināt. Šofe rim labi jāprot ceļā orientēties. Kompānijā jābūt cilvēkiem, kas viegli pieņem pārmaiņas, jo dažkārt neparedzētu apstākļu dēļ ir jāmaina maršruts. Tad svarīgi, lai līdzbiedri nav sīkumaini un nekrīt panikā. Visi ceļotāji atzina, ka doties braucienos ar savu mašīnu ir ļoti ērti – var apstāties, kad grib, un braukt, kur grib. Svešā zemē vieglāk orientēties, ja automašīnai ir tāda ekstra kā navigācija. Speciālā aparātā ievieto disku par attiecīgu valsti, un braucot ekrānā ir redzams, kas katra ir par vietu.
N. Tions ir pārliecinājies, ka Itālijā braukšanas kultūra uz ceļiem ir dramatiskāka nekā Latvijā. Tur, šķiet, reti kurš ievēro satiksmes noteikumus. Tāpēc nedrīkst raustīties, jābrauc droši.
Pie stūres nevar daudz ēst
Braucot pa ātrumšosejām, jaušama pieklājība. “Ja nevari braukt ar pašu maksimālo ātrumu, tad jāizvēlas pārvietoties pa labo joslu. Apdzenot ir likums, ka jāatgriežas atpakaļ savā joslā, jo iespējams, ka aiz muguras jau kāds lielā ātrumā gatavs traukties tev garām,” padomus dod N. Tions. “Ilgi braucot, nevar daudz ēst, jāpaliek pusbadā. Citādi, ja vēders ir pilns, ātri uznāk salds miegs.”
Sazinājos ar rīdzinieci pensionāri Helēnu. Viņa un vīrs jau vairākus gadus iecienījuši ilgstošus izbraukumus. Helēna izstudē literatūru un pati izraugās maršrutus. Šogad aptuveni mēnesi pavadījuši, ceļojot ar laika zobu skartu “VW Passat” pa Horvātiju. Viņi mēdzot doties izbraukumā maija beigās, kad sākas tūrisma sezona un daudzviet ir iespējams ļoti lēti pārnakšņot. Horvātijā bijis problemātiski novietot automašīnu, jo visas ieliņas bijušas pilnas. Pērn mēnesi ceļojuši pa Norvēģiju un Zviedriju. Toreiz gadījies sabojāt izpūtēju, kuru laipnie “vikingi” palīdzējuši salabot.
Mēnesi ceļojot, Helēna sarēķinājusi visus izdevumus, ieskaitot arī transportlīdzekļa civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, un secinājusi, ka to kopsummā bijis viens tūkstotis latu. Ceļot ar savu automašīnu Helēna rekomendē arī citām ģimenēm.
***
Fakti
Degvielas cenas litrā:
– Lietuvā – 61 santīms,
– Čehijā – 67 santīmi,
– Horvātijā – 67 santīmi.
