Zemessardze ir plašākais sabiedriski militārais veidojums, kurš dažādu briesmu, arī sadzīvisku nelaimju brīdī var nākt talkā iedzīvotājiem. Pirms divdesmit pieciem gadiem bijušā Bauskas rajona vīri, arī sievas izveidoja savu Zemessardzes bataljonu. Laikam ritot, veiktas dažādas reorganizācijas. Pēdējā no tām – pašlaik notiek savulaik reformētās Bauskas vienības atjaunošana.
Atjauno Bauskas bataljonu
Sākta Zemessardzes Bauskas bataljona atjaunošana. Šomēnes Rīgā notika svinīgā Zemessardzes 1. Rīgas brigādes karoga pasniegšanas ceremonija. Līdztekus trim jau esošajām Zemessardzes brigādēm izveidota vēl viena – 1. Rīgas brigāde. Brigādes komandiera amatā iecelts pulkvežleitnants Sandris Gaugers. Viņš dienestu bruņotajos spēkos sāka 1992. gadā. S. Gaugers starptautisku dienesta pieredzi ieguvis militārajās operācijās Irākā un NATO štābā Nīderlandē. Kopš 2016. gada oktobra S. Gaugers dienēja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Mobilizācijas un rekrutēšanas pārvaldes priekšnieka amatā.
Zemessardzes 1. Rīgas brigādes atbildībā tiks nodots Zemessardzes Studentu bataljons, Zemessardzes 17. kaujas atbalsta bataljons un Zemessardzes 19. nodrošinājuma bataljons. Papildus tiks izveidoti divi jauni bataljoni – Bauskā un Rīgā, kas arī ietilps 1. Rīgas brigādē.
Pamatu veidos kājnieki
Zemessardzes virsleitnantam iecavniekam Dainim Kravalam uzticēts veidot Bauskas bataljonu. Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» D. Kravals precizē, ka šis būs Bauskas kājnieku bataljons. Tas nozīmē, ka tā galvenais spēks līdztekus profesionālā dienesta kareivjiem būs ārrindas zemessargi, kuri veiks kājnieku uzdevumus. To izpildei neizmantos smago militāro tehniku, viņu lietošanā būs galvenokārt automobiļi cilvēku pārvadāšanai.
Pašlaik tiek risināta bataljona nosaukuma problēma. Savulaik mums bija Zemessardzes 53. Bauskas bataljons, kuram tika izgatavots savs karogs. Bataljonu apvienojot, karogu nodeva glabāšanā Kara muzejā. Tagad muzejam pieprasīts karogu atdot. Ja to neliegs spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi, tad jaunveidojamā vienība atgūs agrāko Zemessardzes 53. Bauskas bataljona vārdu.
Paredzētas četras rotas
Bataljona veidošana Bauskā nenotiek tukšā vietā. Jau pašlaik ir rotas atbalsta punkts Iecavā, Bauskā. Vēl jāizveido divas rotas, izvērtējot potenciālo zemessargu atrašanās vietu. Atbalsta punkti varētu būt Vecumnieku un Rundāles novadā. Pašlaik armijas augstākās virspavēlniecības līmenī tiek spriests par bataljona bāzes vietu. Bauskas novada pašvaldība atvēlējusi tam kādreizējo Līrumu karjeru Vecsaulē, par ko «Bauskas Dzīve» jau rakstījusi. Teritorija apzināta, izvērtēti tās plusi. Ir nosaukta vēl viena iespējamā vieta, kas atrodas «Latvijas Valsts mežu» teritorijā. D. Kravals cer, ka lēmums par bāzes vietu tiks pieņemts jau šogad. Tas ļaus ar vēl lielāku aktivitāti turpināt bataljona izveidi.
Cer uz Jaunsardzi
«Mūsu lielākais izaicinājums ir ārrindas zemessargu piesaiste. Pašlaik strādājam, braucot uz skolām, stāstot vecāko klašu audzēkņiem par dienesta Zemessardzē priekšrocībām. Diemžēl pēdējos gados jauniešu interese tiek piesaistīta daudzām jomām, taču par patriotisko audzināšanu, tostarp pienākumu aizstāvēt savu zemi, savu valsti, tiek runāts maz. Mēs ceram uz Jaunsardzi, kurai pēdējā laikā vērojama izaugsme. Sakārtota jaunsargu nodrošināšana ar formām. Pusaudžu vecumā šādiem vizuālajiem elementiem ir liela nozīme,» skaidro D. Kravals.
Vairāk jādara pašiem
Nevēloties iedziļināties detaļās par jaunu bataljonu izveidi Bauskā un Rīgā, D. Kravals uzsver, ka tas neliecina par ārējo draudu paaugstināšanos tieši šajā laikā: «Drošības situācija pasaulē ir tāda, kāda tā ir. Ir zināms teiciens «gribi mieru, gatavojies karam». Pašreizējās mūsu aktivitātes nav skaidrojamas kā nedrošība vai baiļu izjūta. Ja mēs gribam savu valsti, mums jābūt gataviem jebkurām pretinieka darbībām. Te netiek nosaukta ne tā ģeogrāfiskā atrašanās vieta, ne politiskie uzskati. Mēs pārāk ilgi esam dzīvojuši, neko nedarot. Pareizāk sakot, esam paļāvušies uz NATO, pašiem minimāli darbojoties. Tagad esam sākuši rīkoties citādāk.»
Lai aktualizētu Zemessardzes nozīmi valsts aizsardzības sistēmā un turpinātu tās struktūras attīstību, 2016. gadā Zemessardzes novadi tika pārstrukturēti par Zemessardzes brigādēm. Strukturālās izmaiņas nepieciešamas, lai Zemessardzi maksimāli integrētu NBS sastāvā un tā varētu iesaistīties valsts aizsardzības uzdevumu izpildē atbilstīgi NATO strukturālajam dalījumam.
Iedzīvotāju skaits, īpaši laukos, sarūk. Veidojas plašas neapdzīvotas teritorijas. Esam nonākuši tā saucamās demogrāfiskās bedres zemākajā punktā. Taču D. Kravals nedomā, ka tas būtiski pazemina drošības līmeni valstī. Zemessardzes darbību plāno tā, lai tukšu, «nepārklātu» vietu nebūtu. Ja kāda pagasta nostūrī dzīvo mazāk cilvēku, zemessargiem ir zināms, kur nepieciešamības gadījumā viņiem būs jābūt.
Atjaunojot Zemessardzes Bauskas bataljonu, tajā gaida gan kādreizējos zemessargus, gan jaunus dalībniekus. Informāciju par tuvāk pieejamo Zemessardzi var rast internetā, uzrunāt zināmos esošos zemessargus.
Komandieris Juris Dalbiņš
Pulkvedis Juris Dalbiņš savulaik bijis klāt Zemessardzes izveidošanā Bauskā. Zemessardzes 53. Bauskas bataljons tika nodibināts 1991. gada 17. oktobrī. Tās pirmais komandieris bija Māris Mačulis, štāba priekšnieks Rolands Vinogradovs. Taču pavisam drīz notika vadības maiņa, Jurim Dalbiņam uzticēja štāba priekšnieka pienākumus, bet 1992. gadā viņš kļuva par bataljona komandieri. 53. Bauskas bataljons pastāvēja līdz 2002. gadam, kad to iekļāva 54. inženiertehniskajā bataljonā (54. ITBN), kura štābs atrodas Ogrē.
«Bauskas Dzīvei» J. Dalbiņš Bauskas bataljona atjaunošanu vērtēja pozitīvi: «Un tās nav tikai emocijas, jo pats savulaik stāvēju pie šī bataljona izveides, biju tā komandieris. Tā ir arī ļoti loģiska rīcība, raugoties no valsts aizsardzības modeļa. Tagad šī plašā Latvijas dienvidu teritorija, turklāt pierobeža, nav «pārklāta» ar Zemessardzi. Tas tā nedrīkst būt. Regulāru zemessargu vienību atjaunošana ir nepieciešama ne tikai kādu ārēju apdraudējumu gadījumiem. Zemessargi parasti ir tie, kurus aicina palīgā, kad notiek lielas dabas nelaimes, kādas sadzīves katastrofas. Mūsu pusē šādu palīgu piesaistīšana pašlaik ir ierobežota.»
J. Dalbiņš atceras, ar kādu emocionālo pacēlumu tolaik vīri stājās zemessargos: «Tās bija patiesas emocijas, vīri lasīja zvērestu ar asarām acīs. Toreiz būt zemessargam daudziem bija goda jautājums. Tagad noteikti tā nebūs, jo divreiz vienā upē neiekāpsi. Taču ceru, ka interese par Zemessardzi nezudīs. Tie, kas pašlaik ir 54. bataljonā reģistrēti, varēs pieteikties Bauskas bataljonā. Tas būs tuvāk mājām un ērtāk. Arī es pats pašlaik esmu 54. ITBN veterānu vadā. Ja kaut ko tādu izveidos topošajā Bauskas bataljonā, ar prieku pārreģistrēšos.»
Par Zemessardzi
1991. gada 23. augustā kā viens no pirmajiem atjaunotās Latvijas Republikas likumiem tika pieņemts likums «Par Latvijas Republikas Zemessardzi». Likums noteic, ka Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa, kuras mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā un kura piedalās valsts aizsardzības uzdevumu plānošanā un izpildē.
Līdz šim bija trīs Zemessardzes brigādes, kopš šī novembra ir četras:
ZS 1. brigāde ar pieciem bataljoniem (pašlaik notiek tās veidošana);
ZS 2. brigāde ar sešiem bataljoniem un novada štābu Rīgā;
ZS 3. brigāde ar septiņiem bataljoniem un novada štābu Rēzeknē;
ZS 4. brigāde ar pieciem bataljoniem un novada štābu Liepājā.
Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
