Dāvinājumā 2012. gadam esmu saņēmusi vairākus brīnišķīgus kalendārus. Straujajā, neprognozējamajā un pat haotiskajā ikdienas ritmā kalendārs ir neatsverams balsts un pieturas punkts.Viens no vecākajiem, cauri gadu simtiem saglabātajiem drukas darbiem, kur arī žurnālisti un rakstnieki senlaikus varējuši publicēties. Man ļoti patīk kalendāri.Balta lapa. Jauns gads. Cik gan liela atbildība vilkt pirmo svītriņu varenajā baltumā! Es zinu, ka nākamgad viss izdosies gaišāk, viedāk. Visam pietiks spēka, man būs, kur smelt un kam atdot. Šie jaukie vārdi ievada 2012. gada kalendāru «52 nedēļas labsajūtai». Vajadzētu tos ik rītu skaitīt kā mantru, sevi iedvesmot ar prieku, bet žēlošanos nostumt dziļi pazemē. Veiksme piesaistot priecīgos, gauduļiem tā ejot ar līkumu. Tikko Rīgā pastaigājos pa Brīvības bulvāri, galvaspilsēta staro joprojām burvīgi… Pa priekšu iet jauna sieviete ar piecgadīgu bērnu. Meitēns dīc un niķojas. Māmiņa iesaucas: «Re, cik neparasti izskatās Ģertrūdes baznīcas tornis! Tu redzi? Un paskaties, cik mīļas zvaigznītes spīd rotājumos! Ance, par ko tu te visu laiku žēlojies? Tāds skaistums visapkārt, un mums taču viss ir labi!» Māsasmeita, kura studē medicīnu, pie Ziemsvētku galda sāka apcerēt ļaužu neizprotamo dabu: «Es taču lieliski esmu apguvusi cilvēku fizioloģiju, ļoti labi zinu, ko un kā pareizi ēst, kā trenēt atmiņu. Tad kālab es to visu pati ikdienā neievēroju?» Jā, kālab mēs vismazāk strādājam paši ar sevi? Kāpēc Ziemsvētku brīnumus negaidām paši no sevis, tik no citiem prasām? Tāpēc, ka tas nav viegli.Katram novēlu jauku kalendāru, kas palīdzēs organizēt dzīvi visas 366 dienas. Spēku sevi ieprogrammēt priekam un veiksmei! «Bauskas Dzīves» veidotājiem šo iedvesmu un spēku ik dienas rast palīdz satiktie ļaudis, sadarbības partneri, lasītāji. Un ļoti ticam, ka daudziem esam palīdzējuši arī mēs. Būsim darbīgāki, veiksmīgāki, gudrāki un prasīgāki pret sevi 2012. gadā!
