Par pirmssvētku nedēļu stāsta ierēdne no Bauskas LĪGA ĀBOLIŅA.– Kad biju mazāka, parasti visi svinēja Jāņus un manu vārdadienu atcerējās mazāk. Tagad man tie ir skaisti svētki, kas jo īpaši bija šogad. Līdzko uzzināju par iespēju dziedāt kopkorī pilskalna koncertā «Latvija līgo Bauskā», uzreiz pieteicos. Man ļoti patīk dziedāt, tāpēc esmu laimīga, ka varēju dziedāt uz lielās skatuves kopā ar populāriem mūziķiem. Es pat atteicu dažiem ciemiņiem, kuri parasti nāca mani sveikt mājās. Aicināju visus uz šo koncertu, te arī daži mani apsveicēji bija ieradušies. Tādējādi šī izvērtās par vienu no skaistākajām vārdadienām, kas man bijušas. Nedēļas dienas aizvadīju darbā. Otrdien aizbraucu uz Rīgu atjaunot abonementu Nacionālajā teātrī. Daile un Nacionālais teātris ir tie, kuru izrādes apmeklēju regulāri jau daudzus gadus. Negribu sevi īpaši slavēt, bet pirmssvētku nedēļā daudz laika vadīju dārzā. Šķiet, viss ir izravēts, zālīte nopļauta, neviens mani aplīgot nevarēja. Esmu nobaudījusi pirmās zemenes no sava dārza. Kad šīs ogas parādījās tirgū, audzināju raksturu, nepirku. Pašas dārzā augušās ir visgardākās. Zemeņu raža šogad laba, pietiks, ar ko mieloties. Dzīvojot Piebauskā, tomēr jūtos kā laukos. Novēroju, kā žagata pagājušajā nedēļā izveda savus žagatēnus no ligzdas un mācīja lidot. Skatos un gaidu, kad bērni būs meža baložiem. Vakaros pagalmā regulāri iemaldās arī ezis. Šāda harmonija ar dabu lieliski palīdz pēc grūtas darbdienas.Lai arī dzīvoju netālu no upes, peldēšana nav mana stihija. Šogad sezonu vēl neesmu atklājusi, man vajag siltāku ūdeni. Taču tas man netraucē baudīt vasaras saulgriežu laiku kā vienu no skaistākajiem gadā. Pie tam to izdaiļo mana vārdadiena.
