Sociālie pakalpojumi jātuvina iedzīvotāju vajadzībām, to sniegšana ir ne tikai pašvaldību pienākums, bet vairāk jāiesaista arī nevalstiskās organizācijas.Tas palīdzētu dažādot atbalsta veidus un aptvert vairāk iedzīvotāju. Tādi ir secinājumi Bauskā un Vecumniekos, 11. maijā iepazīstoties ar Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēta projekta «Sociālo pakalpojumu attīstības programmas izstrāde Zemgales plānošanas reģionam 2010. – 2015. gadam» piedāvājumu. Viss dokuments ir 60 lappušu garš, un ar to var iepazīties interneta vietnē www.zemgale.lv.Programmu sagatavojot, lietišķo pētījumu aģentūra «Nikolo grupa» veikusi izpēti. Tās vadītājs Jānis Ikstens informē par izpētes rezultātiem, iezīmējot būtiskākās problēmas reģionā.Rundālē – sociālo centruAr pētījumu 30. martā jau iepazīstināti Zemgales reģiona sociālie darbinieki, stāsta Rundāles novada sociālā dienesta vadītāja Kristīne Brūvele un sociālā darbiniece Sandra Upīte. Viņas arī piedalījās diskusijā par sociālo pakalpojumu vietu un lomu reģiona attīstībā turpmāk. Abas speciālistes atzīst, ka Rundāles novadā būtu nepieciešams sociālais centrs, kur cilvēki varētu izmazgāt veļu, nomazgāties, kā arī saņemt psihologa palīdzību, konsultēties ar dažādiem speciālistiem, piedalīties kursos. Zemgales reģiona sociālie darbinieki bijuši vienisprātis, ka pēdējos gados ir pieaudzis sociālo pakalpojumu apjoms un kvalitāte, taču valsts politika vairāk bijusi vērsta uz pabalstu, nevis sociālo pakalpojumu attīstību.Savukārt iedzīvotāji par galveno problēmu uzskata bezdarbu, kas izraisa arī sociālo spriedzi, nākas saskarties ar trūkumu. Šāds viedoklis ir 53 procentiem aptaujāto Zemgalē, atklāts aģentūras «Nikolo grupa» veiktajā pētījumā.Jānis Ikstens atzīst, ka liela nozīme ir iedzīvotāju migrācijai Latvijā un emigrācijā uz citām valstīm. Aizbrauc lielākoties gados jauni cilvēki, paliek vecāka gadagājuma ļaudis. Iedzīvotāju skaita samazināšanās, īpaši ārpus pilsētām un novadu centriem, negatīvi ietekmē pašvaldību teritoriju attīstības indeksu vairāku gadu garumā, jo samazina nodokļu bāzi pašvaldībās un līdz ar to sociālajai palīdzībai pieejamos līdzekļus.Varētu veidot patversmiProgrammas apspriešanā Bauskā no nevalstiskajām organizācijām piedalījās tikai biedrības «Sarkanais Krusts» (SK) Bauskas komitejas izpilddirektore Sandra Pumpuriņa. Viņa atgādināja, ka SK Bauskas komiteja sniedz palīdzību un atbalstu ļoti daudziem novada iedzīvotājiem. Saņemot finansiālu atbalstu, Sarkanais Krusts varētu veidot arī patversmi, zupas virtuvi, nodrošināt mājas aprūpi. Taču tādā gadījumā SK Bauskas komitejai nepieciešams reģistrēties Labklājības ministrijā kā sociālo pakalpojumu sniedzējai. Mājas aprūpes nodrošināšanas nepieciešamību atzina arī Bauskas novada sociālā darbiniece Inta Baltgalve.Programmas apspriešanā Vecumnieku novadā piedalījās pārvalžu vadītāji, sociālie darbinieki, arī daži iedzīvotāji un NVO pārstāvji, stāsta Ina Jankeviča, novada sociālā dienesta vadītāja. Secinājumi sakrīt ar to stratēģisko plānu, ko Ina Jankeviča izstrādājusi sociālo pakalpojumu attīstībai novadā līdz 2015. gadam. UZZIŅAIZemgales reģionā:iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā vidējie rādītāji valstī;bruto darba samaksa (pirms nodokļu nomaksas) par 20 procentiem atpaliek no vidējās algas Latvijā;nedaudz augstāks bezdarba līmenis nekā kopumā valstī, un 25 procenti iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam.Augsta pašapziņa un ticība saviem spēkiem raksturo Zemgales iedzīvotājus – 74 procenti uzskata, ka visvairāk sociālo problēmu risināšanā var paļauties uz savu ģimeni. Vienīgi 12 procenti vislielāko palīdzību sagaida no pašvaldības un tikai pieci procenti no valsts.Lietišķo pētījumu aģentūras «Nikolo grupa» pētījuma dati.
