Zemgales reģiona pašvaldību vadītāju kopsapulcē 20. maijā ZAA direktors Raitis Vītoliņš dalībniekus iepazīstināja ar aģentūras redzējumu par reģiona turpmāko attīstību un faktoriem, kas veicinātu līdzsvarotu un intensīvu sociālo un ekonomisko izaugsmi.
Zemgales reģiona pašvaldību vadītāju kopsapulcē 20. maijā Zemgales attīstības aģentūras (ZAA) direktors Raitis Vītoliņš dalībniekus iepazīstināja ar aģentūras redzējumu par reģiona turpmāko attīstību un faktoriem, kas veicinātu līdzsvarotu un intensīvu sociālo un ekonomisko izaugsmi.
Pieci lielākie centri
Patlaban reģionā skaidri ir iezīmējušies pieci galvenie attīstības centri – Aizkrauklē, Bauskā, Dobelē, Jelgavā un Jēkabpilī, kā arī virkne mazāku centru – Aucē, Skrīveros, Iecavā, Vecumniekos, Viesītē, Aknīstē, Pļaviņās, Jaunjelgavā, Elejā un vēl citviet Zemgalē. Perspektīvo centru attīstība tiek saistīta ar loģistikas un zinātniski tehnoloģisko parku izveidi kokapstrādē, lauksaimniecības produkcijas pārstrādē un pārtikas ražošanā, bioloģiskajā lauksaimniecībā, dārzkopībā, alternatīvajā enerģētikā un vēl citās svarīgās jomās.
Minētie attīstības virzieni, ņemot vērā ierobežotos pašreizējos un nākotnē prognozējamos cilvēkresursus, noteikti ar mērķi paaugstināt reģiona konkurētspēju jaunu tehnoloģiju un produktu radīšanā, kam būtu iespējami augstāka pievienotā vērtība, plašs noiets vietējā un starptautiskā tirgū. Par pamatu tam Zemgalē kalpos virkne jau ieviestu un apstiprinātu, kā arī izstrādes stadijā esošu reģionālo projektu, kā arī visaptverošs sadarbības tīkls ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU) un tās intelektuālo potenciālu Zemgales centrā.
Svarīgs priekšnoteikums – vide
Kā norādīja R. Vītoliņš, tehnoloģiskie parki, kas izstrādātu jaunus produktus un tehnoloģijas reģiona zemniekiem, uzņēmējiem, pašvaldībām, varētu izveidoties Iecavā, kur attīstās rapšu pārstrāde, Elejā, Jaunjelgavā un citur. Pašlaik reģionā darbojas Jēkabpils tehnoloģiskais parks, Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts Jelgavā, kā arī modernizēta Valsts Dobeles dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacija, kas šogad pārtaps par Latvijas Augļkopības institūtu.
R. Vītoliņš uz jautājumu par tehnoloģiskā parka izveidē pieļautām kļūdām, no kurām vajadzētu mācīties citiem, atzīst, ka svarīgs priekšnoteikums ir nobriedusi vide. “Jēkabpils uzņēmēji tehnoloģiskajam parkam nebija gatavi, tāpēc tā uzturēšanā nācās iesaistīties pašvaldībai. Lai situācija neatkārtotos, citviet projekta realizētājiem par ieceri un tās mērķiem jānodrošina vispusīga informācija,” norāda R. Vītoliņš.
ZAA direktors minēja, ka ir notikušas sarunas ar Dobeles pašvaldību par tehnoloģiskā parka izveidi, kas nodarbotos ar lauksaimniecības produkcijas, augļu un ogu pārstrādi. Šis tehnoloģiskais parks varētu atrasties ne tikai pilsētas, bet arī Krimūnu pagastā un realizēt zinātniskās iestrādes, kas tapušas LLU, Skrīveru zinātnes centrā un LLU mācību un pētījumu saimniecībā “Vecauce”. Īpaša uzmanība varētu tikt pievērsta specializētas pārtikas ražošanai ar diabētu, celiakiju un ar citām slimībām sirgstošiem cilvēkiem.
Trīs attīstības programmas
Kā stāstīja R. Vītoliņš, Jelgavā plānots izveidot Zemgales tehnoloģisko parku pārtikas tehnoloģijas drošības un kvalitātes jomā. Taču, kā norādīja R. Vītoliņš, patlaban šis projekts ir apstājies, jo radušās problēmas ar finanšu piesaisti. Savukārt Valdekas pilī, kas arī atrodas Jelgavā, paredzēts izveidot agrobiotehnoloģiju un vides zinātņu tehnoloģiju parku. Tā mērķi ir radīt konkurētspējīgu, atpazīstamu un veselīgu produkciju Baltijā, Eiropā un pasaules tirgū, kā arī novērtēt, sakārtot, atveseļot un pilnveidot apkārtējo vidi, veicināt lauksaimniecisko atjaunojamo enerģētisko resursu izpēti.
Nākotnē varētu tikt izveidots arī Aizkraukles pārti kas pārstrādes tehnoloģiskais parks, kas nodarbotos ar lauksaimniecības produkcijas un bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas pārstrādi un iepakošanu. Tas Aizkraukles un Jēkabpils rajonā, kur darbojas lielākā daļa reģiona bioloģisko saimniecību, vēl vairāk veicinātu nozares attīstību, norāda R. Vītoliņš.
Jau ziņojām, ka Bauskas pašvaldība ir atbalstījusi loģistikas un industriālā parka izveidi bijušā lidlauka teritorijā.
Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, ZAA patlaban top nodarbinātības stratēģija un trīs – mežsaimniecības, uzņēmējdarbības un tūrisma – attīstības programmas. Šos dokumentus izstrādā aģentūras speciālisti, balstoties uz līdzšinējo pieredzi, daudzos kursos un semināros gūtām zināšanām, kā arī uz ārzemju ekspertu ieteikumiem. Programmu izveidē iesaistīts plašs speciālistu loks, kuri strādā pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas sektorā.
***
Uzziņai
Attīstības indeksa, iedzīvotāju blīvuma un demogrāfiskās slodzes ziņā Zemgale valstī ieņem otro vietu pēc Rīgas reģiona.
Reģionā ir pozitīvs migrācijas saldo.
Pozitīvākās attīstības indeksa iezīmes vērojamas Jelgavas pilsētā un Aizkraukles reģionā.
Zems iekšzemes kopprodukts. 2002. gadā tas bija 1188 lati, bet pašlaik ir 4640 latu uz vienu iedzīvotāju. Tas Zemgalē veido tikai 56 procentus no vidējā rādītāja Latvijā un ir četras reizes zemāks nekā attīstītajās Eiropas valstīs.
ZAA informācija
