Aizraušanās. Andrejs Lasmanis peonijas kolekcionē desmit gadu.
Peonijas jeb pujenes atgriezušās modē. To apstiprina arī šo ziedu kolekcionārs Andrejs Lasmanis, kura piemājas laukā Iecavas novadā ir apmēram 20 dažādu krāsu un formu peoniju šķirņu.
Nereti izskan doma, ka peonijas ir vecmodīgi, teju katrā lauku mājā vai piepilsētas dārziņos sastopami ziedi. «Jā, tā tas noteikti ir, taču pēdējos gados peonijas kļūst aizvien populārākas un šo ziedu pieprasījums pieaug. Patlaban pieejami vairāki simti šķirņu un nokrāsu. Agrāk zinājām tikai trīs veidu peonijas – sarkanās, rozā un baltās. Tagad jau piedāvā dzeltenās, un selekcionāri domā arī par zilām peonijām,» stāsta kolekcionārs.
Sākums – vēsturisks
A. Lasmanis sevi par peoniju audzētāju dēvē aptuveni desmit gadu. Kolekcija radusies pamazām, sadalot vecus, ilgi augušus cerus. «Sākumā gribēju vecos cerus izmest, bet tad palika žēl. Nolēmu, ka atstāšu. Tā arī viss sākās,» par kolekcijas pirmsākumiem stāsta Andrejs. Līdz tam viņš bija aizrāvies ar dālijām.
«Ziedi man allaž patikuši. Tajos mīt kas neaprakstāms. Tie sevī slēpj burvību, krāšņumu un grāciju,» uzskata audzētājs. Dālijas prasa vairāk darba un laika, īpaši tad, kad gumi novācami un ieziemojami. «Bez ziediem negribēju un nevarēju. Nolēmu, ka pievērsīšos peoniju audzēšanai. Atspēriena punkts tam bija vēsturisks. Kad deviņdesmito gadu sākumā atgriezos dzimtas mājās pēc piecdesmit gadu prombūtnes, tīrot pagalmu, nezālēs dzīvu atradām vienu mazu peonijas dzinumu, kurš bija saglabājies no vecajiem laikiem. No tā izaudzis spēcīgs krūms, kurš šogad krāšņi ziedēja. Pamazām esmu iegādājies arī vairākas mūsdienu šķirnes, kas tomēr ir visai dārgs prieks,» par pirmo peoniju atmiņās kavējas Andrejs.
Pieredzi gūst izbraucienos
Audzētājs iedvesmu un zināšanas par peonijām smēlies no Latvijas lielākās peoniju kolekcijas īpašnieka, grāmatas «Latvietis un viņa peonijas» autora, 22 peoniju šķirņu radītāja, prestižās Amerikas Peoniju audzētāju biedrības biedra Aldoņa Vēriņa.
Regulāri apmeklējis ziedu izstādes Dabas muzejā Rīgā un citur, vairākkārt bijis peoniju svētkos Jaunkalsnavā, kur pēdējos gados, parasti jūnija otrajā svētdienā, pulcējas pujeņu draugi, kolekcionāri un audzētāji, lai smeltos pieredzi un uzzinātu ko jaunu par peoniju audzēšanu un kopšanu.
A. Lasmaņa kolekcijā lielākā daļa ir veclaiku šķirņu. Tās ir izturīgākas, ilgāk zied, prasa mazāk pūļu. Jaunlaiku šķirnes, kuras nāk modē, ir trauslākas, tās paģēr lielāku uzmanību. «Peonijas zieds savu potenciālu pilnībā parāda vien 3 – 4 gadus pēc iestādīšanas. Pirmos divus gadus tām vēlams izkniebt visus ziedpumpurus, lai nostiprinās sakņu sistēma,» iesaka kolekcionārs.
Labākais stādīšanas laiks – augusta beigas
Andrejam paveicies. Pie mājām ir peonijām labvēlīga zeme. Tiesa, tās spēj augt arī nepiemērotākos apstākļos. Svarīgākais esot jauno stādu iestādīt ne par dziļu, ne par seklu. «Jāstāda tā, lai augšanas pumpuri būtu ne vairāk kā piecus centimetrus zem zemes. Stādvieta – apmēram 50×50 cm un līdz 60 cm dziļa. Rūpīgi jāsagatavo un jādod pamatmēslojums. Labākais stādīšanas laiks – augusta beigas, septembris,» pieredzē dalās Andrejs. Mūsdienās peoniju audzētāji gadatirgos un izstādēs piedāvā podos audzētus stādus ar visām lapām un reizēm pat ziediem. Tos vēlams iestādīt paliekošā vietā tūlīt pēc iegādes.
Peonijas ir sīkstas, izturīgas un ilgdzīvotājas. Tās vienā vietā spēj augt vairākus gadu desmitus un, labi aprūpētas, zied bagātīgi. «Veclaiku šķirnes tomēr vēlams piesiet vai ierīkot tām kādu atbalstu, jo ziedu laikā smagie ķekari liec ziednešus pie zemes, bet aizlauzts ziednesis veicina puves izplatīšanos, kas ir peoniju lielākā nelaime. Arī griežot ziedus, pie ziedneša jāatstāj vairākas lapas. Nav vēlams vienam ceram nogriezt visus ziedus. Kādai trešdaļai jāļauj noziedēt, lai nākamajā gadā cers saplauktu tikpat krāšņi. Pēc noziedēšanas ziedlapiņas var atstāt zemē kā mēslojumu, bet no lapotnes tās jānotrauc, lai neveidotos puve,» par puķu kopšanu stāsta Andrejs.
Modernajām šķirnēm ir prasība, lai ziedneši būtu noturīgi. Svarīgi ir parūpēties par peonijām tūlīt pēc noziedēšanas, kad veidojas nākamā gada ziedu aizmetņi. Tad vēlams dot ziemcietēm piemērotu papildmēslojumu un sausā laikā laistīt, īpaši jaunos stādus. Rudenī (septembra beigās – oktobrī) ziednešus nogriež līdz ar zemi. Kā mēslojumu var dot koka pelnus un dolomīta miltus (apmēram riekšavu uz ceru).
Andrejs ar jaunu šķirņu selekciju nav nodarbojies. Peonijām tas ir visai ilgstošs un sarežģīts process, kas prasa pamatīgas zināšanas un lielu praktisko pieredzi pujeņu audzēšanā. Arī mīļākā zieda viņam neesot. «Visas peonijas ir skaistas. Pēdējā laikā esmu piedāvājis peoniju ziedus vairumā kā dekoru kāzām un citiem publiskiem pasākumiem. Grieztie ziedi ir skaisti, labi saglabājas un pat nozied vāzē, arī smarža tik ātri neizzūd, ja mainām ūdeni un atjaunojam griezumu,» sarunu par pujenēm noslēdz Andrejs Lasmanis.
UZZIŅAI
Ķīna uzskatāma par peoniju dzimteni. Peonijas audzētas jau pirms apmēram 100 000 gadu, un tā ir viena no senākajām dārza kultūrām.
Eiropā peonijas senāk audzētas kā ārstniecības, garšas un pārtikas augi.
Peonijas var augt pat simt gadu.
Ir vairāki peoniju veidi – lakstainās, kokveida un intersekcijas peonijas (šī peoniju grupa izveidota, krustojot lakstainās peonijas ar krūmpeonijām).
Peonijas labi aug praktiski visās augsnēs, kuras ir bagātas ar barības vielām, bet vairāk piemērota būs bagātīgi ar neitralizētu kūdru, labu kompostu un kūtsmēsliem uzlabota smilšmāla augsne ar neitrālu reakciju.
