«Cilvēki apzinās, ka pasaule ir kļuvusi «mazāka» – vienā zemeslodes pusē notiekošais tieši atbalsojas otrā, tāpēc atbildības izjūta pieaug.
“Cilvēki apzinās, ka pasaule ir kļuvusi “mazāka” – vienā zemeslodes pusē notiekošais tieši atbalsojas otrā, tāpēc atbildības izjūta pieaug. Mēs vairāk ceļojam un kļūstam atvērtāki.” Tā Latvijas iedzīvotāju pieaugošo izvēli ziedot un palīdzēt 12. oktobra laikrakstā “Diena” skaidro sociālantropoloģe Aivita Putniņa.
Trūkst izpratnes un informācijas
Tomēr pagaidām ziedošanas kultūra Latvijā ir vāji attīstīta. Tas secināts pētījumā, ko valsts programmas “Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana. 2005. – 2009. gads” īstenošanas gaitā veikusi SIA “IPRA” sadarbībā ar socioloģisko pētījumu firmu “SKDS”.
Analīze atklāj, ka cilvēkiem trūkst izpratnes par ziedošanas mērķiem un vajadzību, informācijas par iespējām iesaistīties labdarībā. Ziedojumu vākšanas kultūra un to administrēšana, kā arī skeptiskā attieksme pret nevalstiskajām organizācijām ir galvenie iemesli, kas attur Latvijas iedzīvotājus no savu līdzekļu atvēlēšanas labdarības mērķiem. Līdzjūtība nelaimē nonākušajam ir pētījumā visbiežāk minētais iegansts, kāpēc tiek sniegta palīdzība līdzcilvēkiem.
Dažādu projektu un akciju atbalstītāji bieži ir vieni un tie paši. Tas liecina, ka ir ļaudis, kuri ziedo, un tie, kas to nedara nekad. Atkārtotu ziedošanu veicina pozitīva pieredze – pārliecība, ka konkrētais devums kādam patiesi ir palīdzējis. Turklāt vairums respondentu uzskata, ka aktīvākie ziedotāji dod nelielas naudas summas un tie nav turīgie Latvijas iedzīvotāji.
Zvans uz norādītu tālruņa numuru
Vienkāršākā ziedošanas forma ir zvans uz norādītu tālruņa numuru. Arvien populārāka kļūst naudas pārskaitīšana ar internetbankas palīdzību interneta portālam . Tajā pašlaik uz ziedotāju atsaucību cer ar cerebrālo trieku slimi 13 bērniņi, meitene ar smadzeņu bojājumu un zēns, kuram nepieciešama kaulu smadzeņu transplantācijas operācija. Vēl gaida 13 labdarības projekti, informē portāla sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Šēfere.
Iespēju ziedot interneta portālā atkārtoti izmantojusi automašīnu “Volvo” dīlere Diāna Rumpe-Smiļģe: “Ja man tobrīd ir lielāki ienākumi, iespēju dalīties un palīdzēt citiem uzskatu par normālu rīcību. Esmu ziedojusi vairāku bērnu ārstēšanai, jo tas man ir licies svarīgi. Turklāt portālā “ziedot.lv” uzreiz var pieslēgties internetbankai, pārskaitījums prasa pavisam mazu laika sprīdi, vajadzīga tikai vēlēšanās un, protams, nauda kontā.”
Darbojoties nepilnus divus gadus, labdarības portālā internetā ziedoti gandrīz 78 tūkstoši latu. Ar ziedojumu palīdzību īstenoti desmit labdarības projektu, sniegta atveseļošanās iespēja 14 bērniem. Visvairāk līdzekļu ziedojušas privātpersonas, atzīst Ilze Šēfere.
Apģērbs, mēbeles un dzīvnieki
Joprojām populāra ir mantiskā palīdzība, ziedojot apģērbu, dzīvniekus, mēbeles un citas sadzīvē vajadzīgas lietas. Joprojām cilvēkiem trūkst izpratnes par tādām labdarības formām kā profesionālo prasmju un zināšanu ziedošana, piemēram, semināra vadīšana bez atlīdzības, koncerts, kurā mākslinieki atsakās no samaksas, vācot ziedojumus par labu kādam mērķim.
Negatīvākā attieksme sabiedrībā valda pret ziedošanu ubagiem un bezpajumtniekiem uz ielas. Tam reti kurš saskata jēgu. Iedzīvotāji ir gatavi sniegt daļu savu ienākumu interešu grupām, kurās viņi piedalās, – draudzēm, pulciņiem, biedrībām, klubiem. Tā secināts SKDS pētījumā.
***
Uzziņai
Iesaistīties labdarībā kavē:
vispārēja neapmierinātība ar dzīvi;
cilvēki ir pārliecināti – ja ar viņiem kas slikts notiktu, neviens nepalīdzētu;
dzīves nestabilitāte un zemie iedzīvotāju ienākumi;
neprognozējamas izmaiņas valsts likumdošanā.
(No SKDS pētījuma)
Aktivitātes:
Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) pirmā akcija par atbalstu 11. septembra upuriem Amerikā atnesa tikai 600 ASV dolāru;
palīdzībai Beslanas bērniem tika savākts 6000 latu;
cietušajiem no cunami Indijas okeāna valstīs – 30 000 latu;
akcijā, lai palīdzētu Pakistānā un Indijā zemestrīcē cietušajiem, divu dienu laikā LSK kontā ieskaitīts 120 latu.
(“Diena”, 12. oktobris)
