Codes pagasta zemnieku saimniecībā «Zeltkalniņi» rīt, 19. jūlijā, vērsīsies plašumā zaļo zirņu vākšana. Tāpat kā iepriekšējos gados, nokulto ražu ved pārstrādei uz SIA «Kronis», teic šīs kultūras audzētājs Jānis Litiņš.
Codes pagasta zemnieku saimniecībā “Zeltkalniņi” rīt, 19. jūlijā, vērsīsies plašumā zaļo zirņu vākšana.
Tāpat kā iepriekšējos gados, nokulto ražu ved pārstrādei uz SIA “Kronis”, teic šīs kultūras audzētājs Jānis Litiņš. Joprojām viņš ir vienīgais Bauskas rajonā un Latvijā, kas nodarbojas ar zaļo zirņu audzēšanu.
Zemnieks izrēķinājis un secina: “Zirņi nedod lielu peļņu, tomēr zaudējumu arī nav. Šī kultūra labi iederas augu sekas maiņai. Tagad gan šim nolūkam var izmantot rapšus, taču negribas pārtraukt iesākto.”
“Zeltkalniņu” saimnieks vērtē, ka pirmais eksperimentālais iekūlums ir labāks nekā pērn. Sanācis aptuveni trīs tonnas no hektāra. Pagājušajā pavasarī sējumi apsaluši, un ražība agrāk sētos laukos bijusi tikai pusotra tonna. Šogad sēju nesteiguši, kamēr zeme nav iesilusi. Zirņi var nesadīgt, viena daļa pat sapūst augsnē. Bet sēkla ir dārga – tonna maksā tūkstoš latu.
Codieša laukā pamanāms, kā atšķiras parasti zirņi no sējumiem, kuros aug īpaši selekcionēta šķirne. Proti, lapas pārveidotas par stīgām, kas neļauj augiem sakrist veldrē. Šī priekšrocība bija labi novērojama jau novāktajā laukā, kur bija palikuši pie zemes nolīkuši augi. J. Litiņš lēsa, ka ražas zudumi, iespējams, sasniedz aptuveni 20 procentu. Ūsainajiem zirņiem gan var kaitēt spēcīgs negaiss, kas tos nogāž pie zemes. Taču tie turas stāvus daudz labāk nekā jau novāktie, kas savukārt ir ātrāk pļaujami. Tā zemniekam jāapsver, kā sakombinēt dažādas iespējas.
“Zeltkalniņos” kopumā šajā sezonā jānovāc 35 hektāri zirņu.
SIA “Kronis” ražošanas vadītāja Ieva Dūmiņa pozitīvi vērtē sadarbību ar Codes pagasta zemnieku Jāni Litiņu. Pašā pirmajā kūlumā zirņi bijuši prāvāki, nekā ierasts. Saimnieks skaidroja, ka tāda ir šķirnes īpašība. Pārējie būs sīkāki.
“Kronī” ražotus zaļo zirņu konservus pieprasa visā Latvijā. Tirgotāji atzīst, ka ir pircēju grupa, kas novērtē tieši šo produkciju. Arī baušķeniece Ieva sacīja: “Izvēlos vietējo ražojumu. Salīdzinājumā ar ievestajiem zirņiem mūsējie ir stingrāki un, manuprāt, garšīgāki.”
Pārstrādes uzņēmuma tehnoloģes precizē, ka zirņu konservēšanā izmanto tikai sāli un nevienu citu piedevu. Šajā gadā gatavotie zaļie zirņi noteiktu laiku stāvēs noliktavā, kamēr noskaidros mikrobioloģisko analīžu rezultātus. Kad tie būs zināmi, burciņas ceļos uz veikaliem.
