Cukurvistiņas glābj entuziasti

Biedrība vēlas panākt Latvijas šķirņu oficiālo atzīšanu

Pašpietiekamas, ņipras, izturīgas un glītas – daži no labajiem vārdiem, kas sakāmi par Latvijas cukurvistiņām. Agrākos laikos daudzu lauku sētu neatņemama sastāvdaļa, tagad putnkopju-entuziastu no pilnīgas zudības paglābta šķirne.

Pagājušajā nedēļas nogalē piemājas mājputnu un sīkdzīvnieku saimniecībā «Caunītes» Iecavas pagastā bija pulcējusies lielākā daļa Latvijas aizrautīgo cukurvistiņu un vēl vienas senās vistu šķirnes – krūpiņu (no cukurvistas atšķiras ar apspalvotām kājām, zemāku stāju un astes formu) – glābēju. To vidū arī «Caunīšu» saimnieks Jānis Caune. Ne zootehniķis, ne veterinārārsts, bet tāds, kam mājputni (un, kā redzams saimniecībā, – ne tikai) ir sirdslieta. Viņš ir arī viens no «Tautas putnkopju biedrības», kura vēlas panākt Latvijas šķirņu oficiālo atzīšanu.

Organizācija tapa pirms pāris gadiem, lai, kā stāsta dibinātāja Lāsma Midrijāne, sakārtotu diezgan haotisko un nepilnīgo informāciju par mājputniem un tajā laikā iestātos arī pret lielsaimniecību rosinātajiem pārāk striktajiem putnu gripas ierobežojumiem.

Iegūt apdraudēto šķirņu statusu
Arī šajā biedrības sanākšanas reizē cukurvistiņas un krūpiņi bez uzmanības nepalika. Sadarbībā ar biedrību «Trusis un citi», kas sāka šo darbu, tiek aktīvi apkopota informācija – šķirnes parametri, putnu skaits u. tml., kuru pēc tam plānots sniegt Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātei un arī Zemkopības ministrijai, lai panāktu, ka mazās, raibās Latvijas vērtības tiktu oficiāli atzītas kā apdraudētās šķirnes. Tas pavērtu iespējas ne tikai ar vistiņām padižoties dažādās izstādēs, bet arī izredzes ar laiku iegūt valsts finansiālu atbalstu šķirņu uzturēšanai – tāpat kā tas pašlaik ir ar Latvijas brūno vai Latvijas zilo govi. Biedrība sadarbojas ar Latvijas zināmāko mājputnu un šķirnes putnu ekspertu Juriju Dmitrijevu, kurš palīdz tikt skaidrībā, kādām tad Latvijas vistiņām jāizskatās un vai tās, kas ir, atbilst standartam. Tāpat tikšanās reizē Jānis jaunajiem biedriem izrādīja savu saimniecību, daloties ar pieredzē gūtām zināšanām ne tikai par mazo raibīšu, bet arī daudz eksotiskāku putnu kā pāvu, sarkankāju vai laukirbju audzēšanu.