Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Ne visi kartupeļi nu ir kartupeļi

Ilgspēlētājs biznesā «Jaunstrīķeru» saimnieks atzīst: raža padevusies tīri laba, taču bažas ar novākšanu
Iecavas pagasta zemnieku saimniecībā «Jaunstrīķeri» šogad pārtikas, cietes un sēklas tupeņiem piebiedrojušies arī īpašie čipsu kartupeļi.

Saimnieks Andis Arājs Latvijas populārāko dārzeni audzē gandrīz 100 hektāros. Viņš atzīst, ka kartupeļi šogad padevušies tīri labi, taču bažījas, kā būs ar ražas novākšanu, vai būs kvalitāte uzglabāšanai.

Uz lauka pagaidām tikt nevar
Lai kartupeļu miza varētu nobriest līdz septembra vidū plānotajai ražas vākšanai, nupat ar steigu būtu jātiek galā ar lakstiem. Tomēr lietus plānus koriģē, un uz lauka pagaidām tikt nevar. «Šādi ar lak-stiem stāvot kartupeļi var sākt bojāties. Protams, viss atkarīgs no konkrētās vietas. Kur tagad stāv ūdens, tur vienkārši vairs nevar nekā ņemt, jo pāris kartupeļi no šādas vietas beigās var sabojāt visu konteineru,» atzīst Andis.
Pēdējo reizi tik draņķīgs un slapjš ražas laiks esot bijis 2017. gadā, kad Latgalē bija pat plūdi. Viņš vēl sarkastiski piebilst, ka šogad esot bijuši neticami pastāvīgi laikapstākļi – skaists ilgstošs aukstums pavasarī, skaists un karsts sausums vasarā, bet tagad pastāvīgi slapjš. Kartupeļiem gan aukstais pavasaris neko neesot nodarījis, arī sausums īpaši neiespaidoja, jo tajā laikā tiem tik daudz mitruma vēl nevajadzēja – barojās no sēklas bumbuļa. Savukārt briešanas laikā tieši sācis līt. Tā kā «Jaunstrīķeros» kartupeļus arī uzglabā, karstumā tos vākt nevarēja – nav iespējams tos atdzesēt un glabāšana ir ļoti apgrūtināta.

Eksperiments ar čipsu kartupeļiem
Šogad saimniecībā kartupeļu laukiem atvēlēti vairāk nekā 90 hektāri, bet Andis lēš, ka reāli vācami būs aptuveni 85. Čipsu kartupeļi aug 30, bet cietei paredzētie – 15 hektāros. Pārējā platībā briest pārtikas un sēklas bumbuļi.
Par sadarbību ar čipsu ražotāju Ādažos Andis domājis jau kādu laiku, taču citu stāstītais arvien atturējis. Kad pērn saimniecības tehnikas parkam pievienojās moderns, iespaidīga izmēra divrindu kartupeļu kombains pašgājējs (nav nepieciešams traktors), bija jādomā par paplašināšanos. Šādu tehnikas vienību citviet būs grūti sastapt – laikam tikai vēl vienā saimniecībā Latvijā tāda esot. Lai sarkano «monstru», kā to nodēvēja Andis, pabarotu, tam vajag daudz hektāru. Uzglabāšanas jauda saimniecībā ir ap 2000 tonnām kartupeļu, kas, pārvēršot platībā, būtu kādi 50 hektāri. Tā nu izlemts papildus audzēt gan speciālos cietes kartupeļus, gan mesties eksperimentā ar čipsu kartupeļiem.
Ar cietes tupeņiem darbs nedaudz vienkāršāks. Lai arī jāaudzē noteikta šķirne, nodošanai der praktiski viss, ko novāc – kā mazs, tā lielāks un pat ieskrambāts kartupelis. Galvenais, lai tajos būtu daudz cietes, tāpēc šos kartupeļus svarīgi pareizi pabarot. Pēc tam tik novāc, saber transportā un prom uz rūpnīcu. Lai neieietu mīnusos, te ļoti svarīgs ir ražas lielums – vajag vismaz 40, pat 50 tonnas no hektāra, jo matemātika vienkārša – vairāk kartupeļu, vairāk cietes tonnu. Lielas peļņas avots šis gan, pēc Anda teiktā, nav, bet izmaksas nosedzot.
Noklausoties Anda stāstīto, jāsecina, ka ar čipsu kartupeļiem gan jāapietas tikpat kā ar jēlām olām. Šim mērķim der tikai noteiktas šķirnes (vairāk sausnas saturs un mazāk cukuru, lai produkts saglabātos zeltains, nevis karamelizētos brūns – autores piez.). Kopumā Latvijā esot kādas četras šādas šķirnes, bet Iecavas zemnieka laukos aug ‘Sorentina’. Vienošanās ar čipsu ražotāju paredz, ka saimniecība piegādās 1000 tonnas. Kvalitātes prasības šiem kartupeļiem ir ļoti augstas. Noteikts ir derīgo bumbuļu izmērs – pa vidu starp 38 un 70 mm. Nevar būt nedz drātstārpu, nedz kraupja, nedz mehānisko bojājumu. Lai pēc iespējas mazinātu kartupeļu traumēšanu, pārkraušana ir jāizslēdz. Kombains kartupeļus novāc un pa tiešo saber transportā, kurš gaida jau pie lauka, lai vestu tupeņus uz Ādažiem. Novākšanas brīdī vajadzīgi papildspēki, kas pie kombaina izlasa bojātos un plīsušos kartupeļus, lai uz ražotni aizietu maksimāli laba manta. Bet strādniekus atrast esot grūti, arī noliktavā trūkstot darbinieku. Ādažos kartupeļi vēl tiek noturēti mēnesi un tikai tad novērtēti, jo tiem ir labi jāglabājas. Tur tie tiek izšķiroti un pēc izmēra nederīgos piegādātājs var saņemt atpakaļ. Nemiers par to, kā saorganizēt loģistiku, Andim esot, jo tās būs vismaz 40 «fūres», kurās kartupeļi pa tiešo no lauka dosies uz Ādažiem.

Lai turpinātu lasīt rakstu, nepieciešams iegādāties BauskasDzive.lv abonementu:

"BauskasDzive.lv Plus" abonentiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur atspoguļosim notikumus un procesus vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs.

Abonē BauskasDzive.lv digitālo saturu par 0.99€ uz pirmajām 4 nedēļām*

*Pēc izmēģinājuma perioda beigām ik pēc četrām nedēļām tiks veikts automātiskais maksājums - 1.99€ par abonēšanas periodu. Abonēšanu vari pārtraukt jebkurā brīdī savā BauskasDzive.lv kontā.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.