Pārmaiņu laiks ir piemērots, lai spertu lielākus soļus

Reģionos ir vajadzīgas jaunas darba vietas un mūsdienīgs dzīvojamais fonds, lai veicinātu cilvēku atgriešanos laukos. Latvijā jāpalielina eksportēto produktu pievienotā vērtība. Paaugstinoties energoresursu cenām, cilvēki arvien biežāk izvēlas «zaļās» enerģijas veidus, bet valstij jādomā, kā veicināt savu enerģētisko neatkarību, īpaši tagad, kad Krievija sākusi nežēlīgu karu Ukrainā. Par to visu saruna ar ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu (Nacionālā apvienība).

Vai pats vēl aizvien dzīvojat Tukuma novadā Zentenē? Kādu redzat perspektīvu Latvijas laukiem kā dzīves un darba vietai?
– Jā, esmu dzimis, audzis Zentenē, pie pirmās iespējas turp braucu joprojām. Kā ministram reģioni ir mana prioritāte, un liela daļa atbalsta programmu, ko caur Ekonomikas ministriju (EM) veidojam, ir vērstas tieši atbalstam reģionos, vienmērīgai to attīstībai, lai reģioni «pievilktos» līdz Rīgas līmenim. Kad sākās ES atveseļošanas un noturības fonda līdzekļi «kovida» krīzē, divas pro-grammas izvirzījām kā svarīgākās: darba vietas reģionos un industriālo parku politika, kā arī dzīvojamā fonda attīstīšana jaunu īres mājokļu būvniecībai reģionu centros. Lai cilvēkiem būtu labi apmaksāts darbs tuvāk mājām un nav jāpārceļas uz Rīgu vai jāpamet Latvija, jo jaunās ģimenes ir pelnījušas dzīvot mūsdienīgos mājokļos.

Jauna, mūsdienīga dzīvojamā fonda trūkums reģionos ir aktuāla problēma. Ekonomikas ministrijā finiša taisnē ir atbalsta programma īres namu būvniecībai reģionos. Kad tā būs pieejama?
– Tuvāko mēnešu laikā pašvaldībām būs iespēja pieteikties un šādus projektus īstenot. Jau tagad pašvaldībām ir liela interese par to. Ministrijā ir sagatavoti divi tipveida projekti – gan bloku mājas būvniecībai, gan koka mājas. Tiešām ceru, ka pašvaldības tos izmantos, lai radītu mūsdienīgus, kvalitatīvus mājokļus no vietējiem resursiem – koksnes. Ceru, ka nākamgad sāksies šo namu būvniecība. Kā ministrs, dodoties reģionālajās vizītēs, redzu, ka pašvaldības un uzņēmēji ļoti rosina šo jautājumu sākt kustināt. Mēs kā valsts un sabiedrība esam apgājuši apli – 90. gados ļoti daudzi muka prom no laukiem, devās ārpus Latvijas, bet tagad nevar atgriezties savās dzīvesvietās, jo nav mājokļa. Svarīgas ir arī citas atbalsta programmas, ko īstenojam caur valstij piederošo finanšu institūciju «Altum», piemēram, garantu jaunajām ģimenēm tikt pie pirmā mājokļa un balsts subsīdija, kas daudzbērnu ģimenēm ļauj saņemt atbalstu mājokļa iegādei vai būvniecībai pirmās iemaksas samazināšanai 8000 vai 10 000 eiro apmērā. Daudzas ģimenes to jau ir izmantojušas – cilvēki meklē iespējas, kā tikt pie sava mājokļa.

Būs īres namu tipveida projekts, ko pašvaldības varēs nopirkt un izmantot?
– Vadoties pēc skandināvu pieredzes, mēs veidojām mājas kā «Lego» klucīšus, tādēļ vēlamo kāpņu telpu skaitu jeb mājas lielumu pašvaldības varēs izvēlēties un modelēt pašas. Abus tipveida projektus pašvaldībām ministrija piedāvā par brīvu jau tagad – mēs tikai priecāsimies, ja pašvaldības tos izvēlēsies! Arī privātajam sektoram neliedzam tos izmantot. Bet komersantiem, kuri būvēs šos īres mājokļus, būs iespēja saņemt aizdevumu garantijas no «Altum». Savukārt pagalmu labiekārtošanai jau tagad «Altum» ir pieejama atbalsta programma daudzdzīvokļu mājām.

Es pats būtu gandarīts, ja izvēlētos koka apbūves projektus, kas vairāk iederas Latvijā, un arī vēsturiski koks ir mūsu valsts apbūves materiāls. Turklāt tehnoloģijas tagad ir attīstījušās. Pirms nepilna gada parakstījām arī Sadarbības memorandu par koka un tā izstrādājumu ar augstu pievienoto vērtību izmantošanas veicināšanu būvniecībā Latvijā. Izglītojam pašvaldību speciālistus semināros par to, būvspeciālistus.

Jūsuprāt, cik reālas ir iespējas turpināt renovēt arī pirms 40 – 50 gadiem celtās daudzdzīvokļu mājas? Ir izskanējis, ka nākotnē būs viegli saņemt kredītu, lai iegādātos mājokli jauno projektu ēkās, bet ar apgrūtinātiem nosacījumiem – vecajās paneļu mājās.
– Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas uzbūvēti tikai 4% jaunu dzīvojamo namu, galvenokārt Rīgā un Pierīgā. Jā, Latvijā ir liels īpatsvars šādu padomju gados celtu māju. Ir pašvaldības, kur to renovācija rit aktīvi. Esošajā atbalsta programmā šim mērķim jau ir mazināts birokrātiskais slogs, kā arī tam atvēlēti 200 miljoni eiro, tādēļ pašlaik mājām, kuru iedzīvotāji līdz šim nav spējuši vienoties par siltināšanu un remontiem, ir pareizais laiks to darīt. Pašlaik redzam, ka energoresursu cenas ievērojami palielinās, un tad cilvēki ir motivēti ietaupīt. Ļoti mazs īpatsvars siltināto māju ir Rīgā.