Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

«Saindējušies» ar prieku redzēt jaunas zemes

Melnkalne – kalnu un jūras vilinājums – prātu «kutināja» jau kopš gada sākuma, kad nolēmu izjust, izdzīvot šo aicinājumu.

Vai Melnkalne patiesi ir tik tumša? Kā cēlies tās nosaukums? Līdz 2003. gadam tā vēl bija iekļauta Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas sastāvā, tad tika pārdēvēta par Serbijas un Melnkalnes valstu savienību, bet 2006. gada 3. jūnijā Melnkalne pasludināta par neatkarīgu valsti. Pēc 2011. gada tautskaites datiem gandrīz 45 procenti iedzīvotāju ir melnkalnieši, slaidi, tumsnēji, kurus viegli atšķirt no pārējiem. Vārds Melnkalne cēlies no tumšajiem mežiem, kas pārklāj Lovčena kalnus.

Slotzaris, oleandri, cipreses
Kad ielidojām Horvātijā, Dubrovnikas lidostā, mūs sagaidīja autobusa šoferis Igors, izcils humorists, elegants virtuozs ar aktiera talantu un līdera dotībām, viņš vadīja ekskursantu grupu pa Jadrenas maģistrāli uz kūrorta pilsētu Budvu. Šīs autostrādes celtniecībā esot piedalījies vai ikviens dienvidslāvs. Varēja vērot dabu, īstenu skatu ceļu – skaistu, bīstamu, grandiozu. Dažādi krūmi pārklāj kalnus, kuru vidū izceļas slotzaris. Tas ir īpašs krūms, pavasarī ziedošs, dzeltens, tagad necils, slotas veidojošs, kas labi noderētu sētniekiem. Mēģināju zariņu nolauzt, nesanāca. Sīksts. Oleandri te zied visu vasaru – rozā, sarkani, balti. Tie esot ļoti indīgi. Leģenda vēsta, ka, uz oleandra iesma uzdurta, izcepta un apēsta gaļa, esot nogalinājusi Napoleona karaspēka vienības kareivjus.

Pāri makijas klajumiem slienas cipreses, slaikas kā milzu sveces. Ievēroju, ka šeit, gar Jadrenas maģistrāli, ceļa zīmes – uzmanies, meža cūkas – brīdina ik braucēju. Tās pāri šosejai no kalnu biezokņa nākot uz jūru peldēties.

Pasaulē augstākajā mauzolejā
Izaicinājums, gana vilinošs, bet bīstams un garš, bija brauciens Lovčena kalnā, kur ceļš ved pa serpentīnu līdz 1660 m augstumam. Kalnā uzbūvēts valdnieka, dzejnieka, neatkarības cīnītāja Ņegoša mauzolejs. Tas ir visaug-stāk virs jūras līmeņa esošais mauzolejs pasaulē, kas slejas pāri Dināru kalniem pašā galotnē. Pārvarot kaulu sāpes, jaunavīgā ritmā visi uzrāpāmies līdz mauzolejam (teikšu, Golgātas ceļš). Domāju paiet tikai mazu kripatiņu, bet kāds mudināja uzkāpt līdz galam. Aizgājām līdz valdnieka un dzejnieka kapam. Tauta viņu atceras, mīl, viņš ir kā augstākais kalns cīņā par brīvību, nacionālās neatkarības simbols.

Otrās dienas ekskursija vēl nebeidzās. Iepazināmies ar Kotoras vecpilsētu, izsenis slavenu politisku, tirdzniecības, kultūras centru ar izcilu flotes vēsturi, slavenu ostu, notikumiem bagātu vecpilsētu ar nocietinātiem vaļņiem. Pilsētas simbols ir kaķi, pat suvenīros šie dzīvnieki iemūžināti, jo te viņi jūtoties ļoti labi.

Lai turpinātu lasīt rakstu, nepieciešams iegādāties BauskasDzive.lv abonementu:

"BauskasDzive.lv Plus" abonentiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur atspoguļosim notikumus un procesus vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs.

Abonē BauskasDzive.lv digitālo saturu par 0.99€ uz pirmajām 4 nedēļām*

*Pēc izmēģinājuma perioda beigām ik pēc četrām nedēļām tiks veikts automātiskais maksājums - 1.99€ par abonēšanas periodu. Abonēšanu vari pārtraukt jebkurā brīdī savā BauskasDzive.lv kontā.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (1)

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.