Šovasar Latvijas ģimenes riskē izjust divkāršu triecienu: degviela jau tagad ir dārga un tās cena nesamazināsies, “pavelkot” sev līdzi arī kopējo patēriņa cenu kāpumu valstī. 2026. gada martā Latvijā fiksēts viens no straujākajiem dīzeļdegvielas cenu kāpumiem (+25,4% mēneša laikā) Eiropas Savienības dalībvalstīs, lielāks tas bija vien Čehijā, Zviedrijā (1. vieta) un Igaunijā (2. vieta).
“Sezonālais pieprasījums pēc benzīna un dīzeļdegvielas atvaļinājumu laikā uzturēs cenas augstā līmenī, nevis tās samazinās. Šajā situācijā Latvijas mājsaimniecības ir ļoti neaizsargātas: pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem tās jau tagad tērē 20,1% no saviem izdevumiem, salīdzinot ar vidēji 13,2% ES. Tas nozīmē, ka degvielas inflācija, kas jau ir palielinājusi vidējo Eiropas rādītāju no 2,1% februārī līdz aptuveni 3% aprīlī, Latvijas ģimenes skar smagāk nekā lielākajā daļu kaimiņvalstu,” skaidro enerģētikas eksperts un “Eurowind Energy Neue Energien” izpilddirektors Artūrs Toms Plešs.
Viņš atzīmē, ka degvielas cenu kāpums ir svarīgs ne tikai autovadītājiem. Latvijas loģistikas nozarē degviela veido no 25% līdz 35% operatīvo izmaksu, tādēļ ikviens cenu lēciens neizbēgami atspoguļosies veikalu cenu zīmēs.
“Tās ir konkrētas sekas parastiem cilvēkiem, tostarp reģionu iedzīvotājiem, kuri ir visvairāk atkarīgi no samērīgām transporta izmaksām, jo viņu tēriņi par pārtiku un citām pirmās nepieciešamības precēm procentuāli ir vēl augstāki nekā galvaspilsētā,” norāda A. Plešs, piebilstot, ka pēdējo 10 gadu laikā inflācija kravu pārvadājumu nozarē sasniegusi 170%, kas atspoguļojies preču cenās.
Tādēļ būtu plašāk jārunā par transporta elektrifikāciju, tādējādi mazinot atkarību no fosilās degvielas. Latvijā šobrīd ir aptuveni 9,2 tūkstoši vieglo elektroautomobiļu, taču tas ir tikai aptuveni 0,5% visa autoparka. Elektroauto skaits pieaug, taču to izplatība joprojām nav pietiekama, lai spētu mazināt valsts neaizsargātību pret naftas cenu šoku, jo īpaši transporta pārvadājumu jomā.
“Šovasar nav vērts gaidīt ne degvielas cenu samazināšanos, ne inflācijas un cenu kritumu, jo vasara tradicionāli ir atvaļinājumu, atpūtas braucienu un tūrisma sezona. Pieprasījums pēc benzīna un dīzeļdegvielas šajā laikā vienmēr nedaudz pieaug. Ja naftas tirgos saglabāsies nestabilitāte un situācija Hormuza šaurumā netiks atrisināta, cenu pamatlīmenis arī turpmāk būs augsts. Vasaras pieprasījums cenu samazināšanos neveicina, tieši pretēji – tas uzturēs cenas augstā līmenī,” uzsver A. Plešs.
Viņš turpina: “Raugoties plašāk, šā brīža degvielas cenu svārstības un inflācija, ko tās rada, nav izņēmums, bet gan jaunā realitāte. Eiropas Savienība šodien saražo tikai 43% pašu patērētās enerģijas. Pārējie 57% tiek importēti, un būtisku daļu veido nafta un gāze no ārējiem avotiem – ASV, Norvēģijas, Alžīrijas. Jebkurš ārējais šoks, sākot ar militāru konfliktu līdz pat loģistikas traucējumiem, nekavējoties atspoguļojas cenās.
Latvijai tas ir īpaši sāpīgi. No vienas puses, atjaunīgo energoresursu daļa pieejamās enerģijas struktūrā sasniedz gandrīz 46%, tas ir viens no labākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. No otras puses – galapatēriņā joprojām ir liels naftas produktu (33,3%) un dabasgāzes īpatsvars, tas nozīmē, ka valsts bieži ir spiesta kompensēt deficītu ar dārgu fosilo resursu importu,” skaidro A.T. Plešs, piebilstot, ka te arī aplis noslēdzas: tiem pašiem elektroauto ir jēga tikai tad, ja elektroenerģija ir pieejama un lēta, savukārt pieejama elektroenerģija Latvijā nav iespējama bez attīstītas vēja ģenerācijas. No viena izriet otrs.
“Sarunas par vēja parkiem bieži vien tiek uztvertas kā diskusijas par klimatu, taču šis pavasaris parādīja, ka tas, pirmkārt, ir ekonomisks temats – par cenām, inflāciju un to, cik valsts ir aizsargāta pret ārējiem šokiem. Vējš ir vietējais resurss un nav atkarīgs no ārējiem faktoriem. Lai gan tas pilnībā neatrisina problēmu, tomēr viennozīmīgi samazina riskus un vidējo elektroenerģijas cenu, tādējādi ietekmējot cenas veikalos un komunālos maksājumus. Katrs pašu vēja ģenerētais megavats ir viens megavats, ko vairs nav jāpērk ārējā tirgū par pīķa cenu,” akcentē eksperts.
“Eurowind Energy Neue Energien” ir starptautisks atjaunīgās elektroenerģijas ražotājs, kas attīsta liela mēroga vēja, saules un citus zaļās enerģijas projektus. Uzņēmums dibināts 2006.gadā un šobrīd darbojas 17 valstīs visā pasaulē. Dānijā tas ir lielākais sauszemes vēja parku attīstītājs, un tā īpašumā šobrīd ir vairāk nekā 400 vēja turbīnas. Grupas pārvaldībā ir atjaunīgās enerģijas aktīvi ar kopējo jaudu 1300 MW, savukārt attīstības stadijā esošo projektu portfelis pārsniedz 58 GW.
ASV giganta “Blackstone Infrastructure” pārvaldītie fondi ir noslēguši galīgo vienošanos par līdz diviem miljardiem lielām investīcijām Eurowind Energy – vadošajā Eiropas mēroga atjaunīgās enerģijas attīstītājā un neatkarīgā elektroenerģijas ražotājā. Blackstone ieguldījumi nodrošinās kapitālu, kas paātrinās Eurowind atjaunīgās enerģijas attīstības projektu īstenošanu brīdī, kad elektroenerģijas pieprasījumam Eiropā ir mainījusies tendence.
Latvijā uzņēmums darbojas ar nosaukumu SIA “EWE Neue Energien”, kas atspoguļo kopuzņēmuma sadarbību ar vācu partneri “Neue Energien Ingenieurplanungen GmbH”.
