Aizgājusī vasara kopumā bijusi siltāka un mitrāka par normu

Šā gada kalendārā vasara Latvijā kļuva par sesto vasaru pēc kārtas, kas bijusi siltāka par normu, un lietainā augusta dēļ arī gadalaika kopējais nokrišņu daudzums mazliet pārsniedza daudzu gadu vidējo rādītāju, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Jūnija, jūlija un augusta vidējā gaisa temperatūra bija +17,3 grādi, par 0,7 grādiem pārspējot 1991.-2020.gada vasaras vidējo temperatūru jeb normu.

Jūnija sākumā tika pārspēti vairāki aukstuma rekordi, termometra stabiņš Stendē noslīdēja līdz pat -2,4 grādiem, savukārt jūnija vidū sākās karstuma vilnis, un mēnesis kopumā ar vidējo gaisa temperatūru +16,6 grādi bija 1,4 grādus siltāks par normu.

Kaut arī jūlija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija nedaudz augstāka un sasniedza +16,8 grādus, vasaras vidus mēnesis bija vienu grādu vēsāks par normu. Jūlijā tika sasniegti seši diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi un trīs maksimālās gaisa temperatūras rekordi.

Augusts bija vasaras siltākais mēnesis, turklāt astotais siltākais augusts novērojumu vēsturē. Tā vidējā gaisa temperatūra sasniedza +18,5 grādus, kas ir 1,6 grādi virs mēneša normas. Nakts uz 7.augustu bija siltākā visā novērojumu vēsturē, Skultes meteoroloģiskajā stacijā nakts laikā gaisa temperatūra nebija zemāka par +25,6 grādiem.

15.augustā sākās nedēļu ilgs karstuma vilnis, tā laikā tika pārspēti divi Latvijas diennakts karstuma rekordi – 16.augustā Bauskā tika sasniegti +34,4 grādi un 17.augustā Daugavpilī bija +32,3 grādi. Līdz mēneša beigām diennakts vidējā gaisa temperatūra saglabājās virs normas.

Vasaras kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 239 milimetri jeb 107% no normas. Mazākais nokrišņu daudzums – 125 milimetri jeb 57% no normas – reģistrēts Gulbenē, savukārt visvairāk lija Kalnciemā, kur nokrišņu daudzums sasniedza 313 milimetrus jeb 135% no ilggadējā vidējā lieluma. Vislielākā novirze no gadalaika normas bija Liepājā, kur vasaras kopējais nokrišņu daudzums – 191 milimetrs – sasniedza 149% no normas.

Vasara sākās ar lielu sausumu, nokrišņu daudzums jūnijā bija otrais mazākais novērojumu vēsturē, jūlijā tas pietuvojās normai, savukārt augusts kļuva par ceturto mitrāko kopš 1924.gada. Nokrišņu daudzums augustā Latvijā vidēji bija 145 milimetri jeb 188% no 1991.-2020.gada rādītāja.

Vidējais vēja ātrums šovasar bija nedaudz lielāks par normu. Divās dienās jūlijā un piecās dienās augustā vismaz kādā no meteoroloģiskajām stacijām vēja ātrums brāzmās pārsniedza 20 metrus sekundē, stiprākā vētra – brāzmas līdz 32,6 metriem sekundē – tika novērota 7.augustā Dobelē.

Jūnija sākumā vēl vietām, galvenokārt Kurzemes vidienē un Vidzemes ziemeļos, bija vērojamas vēlas pavasara salnas, pļavās sāka ziedēt magones un zilās rudzupuķes, bet Zemgales dārzos sārtojās pirmās uz lauka augošās zemenes.

Vasaras sākumā turpinājās jau no aprīļa ieilgušais sausums, kas negatīvi ietekmēja vairākas lauksaimniecības kultūras un to attīstību. Problēmas radīja arī dažādu augu kaitēkļu savairošanās – jāņogu stiklspārņi, lielie salnsprīžmeši, bērzu salnsprīžmeši un citi.

Jūnija sākumā tika saņemtas ziņas arī par pirmajām vasaras un rudens sēnēm – Saulkrastu un Siguldas pusē tika atrastas pirmās parastās bērzubekas. Arī 2019. un 2022. gadā pirmās bērzubekas pamanītas ļoti agri – jau maija mēnesī.

Jūnija vidū karstais un sausais laiks veicināja astoņzobu mizgrauža strauju savairošanos un izplatību, kas apdraudēja egļu audzes. Lauksaimniekiem bija problēmas ar siena sagatavošanu, jo sausumā izkaltusī zāle neauga, īpaši attāls.

Dabā jūnija vidus ir ziedēšanas laiks daudzām augu sugām, īpaši pļavās. Laukos ziedēja tīruma zilauši, pļavās – kamolzāle, ceļmalās – tīruma tīteņi. Rīgā jūnija vidū uzziedēja cigoriņi, jasmīni un platlapu liepas. No daudzām Latvijas vietām tika saņemtas arī ziņas par smaržīgo un zaļziedu naktsvijoļu ziedēšanas sākumu.

Jūnija izskaņā lauksaimniecībā bija ogulāju un ķiršu nogatavošanās laiks. Jāņu laikā ziedēja visdažādākās Jāņu zāles – vīgriezes, pīpenes, madaras, nārbuļi, cigoriņi, asinszāles, pelašķi, rudzupuķes, magones un daudzi citi. Atklātās vietās varēja atrast arī pirmās meža zemeņu ogas.

Jūlija sākumā sākās liepu ziedēšanas laiks. Pļavās turpināja ziedēt asinszāles, pīpenes, pelašķi, savvaļas burkāni, staģes, cigoriņi, pulkstenītes un citi. Lauksaimniecībā turpinājās zemeņu un ķiršu sezona, tāpat sāka nogatavoties uz lauka augošie gurķi, kabači. Sausuma dēļ daudziem ogulājiem (jāņogām, upenēm) ogas bija salīdzinoši mazas un ar zemāku sulas saturu. Ilgstošajā sausumā cietuši arī bērzu un egļu stādījumi jaunaudzēs, īpaši tie, kas stādīti maijā.

Jūlija vidū sākās ziemas miežu kulšana, ražas gan daudzviet sausuma dēļ mazākas par plānotajām. Mežos bija maz ogu, īpaši melleņu, bet sēņu vēl nebija gandrīz nemaz.

Jūlija beigās lija vairāk un biežāk, radot cerības uz pilniem sēņu groziem vasaras pēdējā mēnesī.

Augusta sākumā tika reģistrēti vairāki ļoti agri jauno putnu novērojumi, jauni rekordi šogad sasniegti akmeņtārtiņam (3. augusts), jūras ķīvītei (3. augusts), līkšņibītim (5. augusts) un gaišajam šņibītim (12. augusts).

Šogad ļoti agri (augusta sākumā) nogatavojušies arī pīlādži. Mežos nogatavojās zilganās kazenes, ziedēja sila virši. Meža ogu bija maz, tās bija izmērā nelielas. Sausais pavasaris un vasara ļoti ietekmēja sēņotnes, tādēļ rudens sēnes varējām baudīt ar nelielu nokavēšanos. Sēņu sugu daudzveidība gan nebija liela, bieži bija sastopamas dzīslkāta bekas.

Augusta nogale lielākajā valsts daļā bija nokrišņiem bagāta, tas kavēja ražas novākšanu. Dārzos nogatavojās rudens avenes, kartupeļi, āboli un ķirbji. Mēneša otrajā pusē uz ziemošanas vietām Āfrikā aizlidoja baltie stārķi.

Lai gan kalendārā vasara ir beigusies, meteoroloģiskā vasara turpinās. Tā noslēgsies tad, kad piecas dienas pēc kārtas diennakts vidējā gaisa temperatūra būs zemāka par +15 grādiem. Pagājušajā gadā meteoroloģiskais rudens valstī kopumā sākās 31.augustā, bet 2021.gadā tas iestājās jau 22.augustā.