LETA
Latvija ir gatava solidāri uzņemt 500 Ukrainas bēgļus, kas patlaban atrodas Moldovā, uzsvēra iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP).
Kā aģentūru LETA informēja iekšlietu ministres padomniece Linda Curika, Golubeva pirmdien piedalījās Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes ārkārtas sanāksmē, kurā notika diskusijas par koordināciju, uzņemot personas, kuras bēg no apdraudējuma Ukrainā.
“Mums ir jādara viss, kas mūsu spēkos, lai Ukrainas bēgļi nekļūtu par smagas un organizētas noziedzības upuriem. Mums ir jārīkojas proaktīvi attiecībā uz smagas un organizētas noziedzības apdraudējumiem, ko radījis vai var radīt karš Ukrainā,” pauda ministre, norādot, ka sanāksmē viņa uzsvēra arī nepieciešamību koordinēt atbalstu no ES, tai skaitā, pārdalot finansējumu Ukrainas bēgļu uzņemšanai.
Šodien kopā ar citiem ES iekšlietu ministriem pieņēmām 10 punktu plānu, kas palīdzēs labāk koordinēt Ukrainas bēgļu uzņemšanu. Īpaša uzmanība jāvelta drošības kontrolei un neaizsargātu grupu aizsardzībai pic.twitter.com/zVuTpSxQcZ
Saturs turpināsies pēc reklāmas.— Marija Golubeva (@MGolubeva_LV) March 28, 2022
Ārkārtas sanāksmē tika diskutēts par praktisko un finansiālo atbalstu dalībvalstīm Ukrainas bēgļu uzņemšanai. Jau patlaban tiek paredzēta iespēja izmantot ES fondu pārdalīto finansējumu, lai segtu Ukrainas bēgļu neatliekamās vajadzības. Iekšlietu ministre aicināja apsvērt iespējas nodrošināt papildus finansējumu dalībvalstīm Ukrainas bēgļu uzņemšanas pasākumu īstenošanai un tūlītējam atbalstam no šobrīd spēkā esošās Daudzgadu finanšu shēmas 2021. līdz 2027.gadam.
Tāpat sanāksmē tika diskutēts par Ukrainas bēgļu pārvietošanos ES iekšienē. Ministres ieskatā, lai rastu efektīvu risinājumu, ir nepieciešama skaidra un visaptveroša koordinācija ES līmenī. Informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm par to uzņemšanas spējām un jau uzņemtajām personām ir izveidota īpaša “Solidaritātes platforma”, kuras darbu koordinē Eiropas Komisija (EK).
Ārkārtas sanāksmē tika pārrunāta Ukrainas bēgļu uzņemšana no Moldovas. Ņemot vērā Moldovas ierobežoto kapacitāti Ukrainas bēgļu uzņemšanā un pārvaldībā, jau ir sniegta liela apmēra humānā palīdzība, tomēr ir steidzama nepieciešamība pēc Moldovā esošo Ukrainas bēgļu koordinētas uzņemšanas. Jau vairākas ES dalībvalstis un Norvēģija ir apņēmušās iesaistīties, savukārt Rumānija ir piekritusi, ka tās teritorijā tiek izveidots uzņemšanas centrs. Iekšlietu ministre atzīmēja, ka steidzami jādara viss iespējamais, lai sniegtu pēc iespējas lielāku un ilgtspējīgāku atbalstu Moldovai, un informēja, ka Latvija apsver uzņemt no Moldovas līdz 500 personām, nodrošinot tām arī pārvietošanu uz Latviju.
Golubeva pozitīvi novērtēja EK sagatavotās vadlīnijas robežsargu darba atvieglošanai, Ukrainas bēgļu uzņemšanai un pagaidu aizsardzības piešķiršanai, kā arī apņemšanos šīs vadlīnijas regulāri aktualizēt. Viņa atzīmēja, ka patlaban ir ļoti nozīmīgi nodrošināt efektīvu robežu pārvaldību, vienlaikus palīdzot cilvēkiem, kuri bēg no apdraudējuma un meklē patvērumu. Pašreizējā situācija rada labvēlīgu vidi, lai attīstītos dažādas noziedzības formas un notiktu neaizsargātu personu ļaunprātīga izmantošana noziedzīgiem mērķiem, tādēļ nepieciešams mobilizēt saskaņotu un pēc iespējas preventīvāku rīcību.
Kopš kara sākuma ES ir ieceļojuši vairāk nekā 3 miljoni Ukrainas bēgļu. Lielākā daļa no viņiem patlaban atrodas Ukrainas robežvalstīs – Polijā, Rumānijā, Ungārijā un Slovākijā. Par ievērojamu Ukrainas iedzīvotāju pieplūdumu ziņo arī Čehija, Vācija, Austrija, Bulgārija, Itālija, Igaunija, Lietuva. ES dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs iesniegti vairāk nekā 16 000 patvēruma pieteikumu. Praktiski puse no ieceļotājiem ir bērni.
4.martā stājās spēkā ES Padomes īstenošanas lēmums par “Pagaidu aizsardzības direktīvas” iedarbināšanu, paredzot atvieglotu ieceļošanu un pagaidu aizsardzības piešķiršanu personām, kuras bēg no apdraudējuma Ukrainā.
Reklāma