LETA
Pēdējo divu gadu laikā 20% Latvijas iedzīvotāju “dažādu situāciju risināšanā izmantojuši neoficiālus paņēmienus”, un visbiežāk šādas metodes lietotas veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai un darba iegūšanai valsts vai pašvaldību institūcijās, secināts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pasūtītajā sabiedriskās domas aptaujā.
Neoficiālas metodes aktīvāk izmantojuši uzņēmēji – 31% jeb gandrīz katrs trešais uzņēmējs, un tas visbiežāk darīts, risinot būvniecības jomas jautājumus un piedaloties valsts un pašvaldību iepirkumos, atklājies aptaujā.
Gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju visbiežāk izmantotais neoficiālais paņēmiens problēmu risināšanā ir personiskie sakari.
Vienlaikus aptauja liecina, ka 85% iedzīvotāju un 73% uzņēmēju nav gatavi dot kukuļus valsts amatpersonām, lai tādā veidā panāktu problēmas risinājumu. Iedzīvotāji un uzņēmēji, kas bijuši gatavi iesaistīties kukuļošanā, savu nostāju pamatojuši, sakot, ka kukuļa došana sniegšot lielāku drošību, ka problēma tiks risināta.
Salīdzinājumā ar KNAB 2021.gada janvārī pasūtīto aptauju šogad mainījusies abu aptaujāto grupu attieksme pret kukuļošanu – iedzīvotāju vidū pieaugusi noraidoša attieksme, kamēr uzņēmēju vidū pieaugusi tolerance pret kukuļdošanu, kas, iespējams, varētu būt saistāms ar Covid-19 pandēmijas radītajiem ierobežojumiem uzņēmējdarbībai, vērtē birojs.
Iedzīvotāji kā nozīmīgus risinājumus cīņā ar korupciju aizvien min nepieciešamību nodrošināt lielāku informācijas atklātību attiecībā uz tām personām un organizācijām, kuras ietekmē lēmumu pieņemšanu, un nodrošināt stingrāku publisko iepirkumu kontroli. Tikmēr uzņēmēju vidū nemainīgs ir viedoklis, ka jāpiespriež bargi un reāli sodi pārkāpējiem un amatpersonas jāpieņem darbā atklātos konkursos.
Šogad palielinājies to iedzīvotāju skaits, kas būtu gatavi ziņot par korupciju, proti, vairums jeb 61% iedzīvotāju ziņotu, ja zinātu par šādiem pārkāpumiem, turklāt 19% būtu gatavi to darīt, atklājot savu identitāti. Situācijās, ja tiktu pieprasīts kukulis vai amatpersona pārkāptu savas pilnvaras, 38% aptaujāto ziņotu KNAB. Augstākais šis rādītājs ir gados jaunāko iedzīvotāju vidū.
Aptaujā piedalījās 1040 iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem un 400 uzņēmumi, kas saimniecisko darbību veic Latvijā. Aptauju KNAB uzdevumā veica tirgus un sociālo pētījumu centrs “Latvijas fakti” laikā no 2022.gada 7.janvāra līdz 14.februārim.
Aptauja veikta Eiropas Ekonomikas zonas grantu programmas ietvaros projektā, kura mērķis ir veicināt sabiedrības iesaisti, ziņojot par korupciju un citiem latentiem noziegumiem, vienlaikus sniedzot iedzīvotājiem drošu un ērtu ziņošanas kanālu, kā arī pilnveidojot KNAB kompetenci koruptīvu noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā.
Foto: lsm.lv
Reklāma