Bauskas pilskalna parka koku galotnes ieņēmuši pirmie mūspuses pavasara vēstneši – krauķi. Putnu kolonijas te ligzdo gadiem, pašvaldība, tērējot līdzekļus centusies ierobežot melnsvārču izplatību, taču beigās kapitulējusi. Izlemts, ka krauķus šogad liks mierā gan Bauskā, gan Iecavā.
Bauskas novada pašvaldībā paskaidroja, ka Bauskā bez rezultātiem ir izmēģināti vairāki humāni līdzekļi – izmantoti skaņu signāli un noārdītas ligzdas, kā arī zāģēti zari, lai kolonijas no pilsētas teritorijas aizbaidītu, bet līdz šim bez rezultātiem. Radikālus līdzekļus izmantot nedrīkst, tāpēc ar pašreizējo situāciju būs jāsadzīvo, uzsvēra vietvarā.
Iecavas apvienības pārvaldes vadītājs Normunds Vāvers norādīja, ka arī Iecavā pagaidām nekādi konkrēti papildu pasākumi krauķu kolonijas ierobežošanai nav paredzēti, jo iepriekšējie centieni nav devuši nekādu rezultātu. “Turpināsim sadzīvot un ikdienā arī vairāk rūpēties par pilsētas tīrību un atkritumu savākšanu, lai mazinātu iespējas putniem brīvi baroties,” aicināja N. Vāvers.
Latvijas ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viestur Ķerus apliecināja, ka pašvaldībai ir taisnība. Arī ornitologam nav zināmi efektīvi līdzekļi krauķu skaita samazināšanai. Rīgā krauķi kā ligzdotāji ir izzuduši, bet neesot zināms, kāpēc tā noticis.
“Manuprāt ar krauķiem arī nav vajadzības cīnīties. Jā, krauķi nav meža putni. Tie ir pielāgojušies dzīvei cilvēku tuvumā un mēdz radīt zināmas neērtības, bet ne jau krauķi ir vienīgie. Ja cilvēks dzīvo pie lidostas, dzelzceļa vai šosejas, kas rada daudz vairāk trokšņa un netīrības nekā krauķi, turklāt atšķirībā no krauķiem ir ne tikai traucējuši, bet arī bīstami, viņš vienkārši pieņem un samierinās. Taču putni nez kāpēc reizēm šķiet kaut kas tāds, ar ko nekādi nevar samierināties, bet ko noteikti vajag aizvākt, aizdzīt vai iznīdēt. Turklāt, lai gan aptauju veicis neesmu, domāju, ka gana daudz ir to iedzīvotāju, kam pret krauķiem nav nekādu iebildumu, bet, protams, skaļāki un dzirdamāki ir tie, kam šie putni nepatīk,” tā V. Ķerus.
