Bauskas novada mežos mizgrauži lielā skaitā nav novēroti

No 1. aprīļa līdz 30. jūnijam ārkārtējā situācija saistībā ar egļu astoņzobu mizgrauža apdraudējumu izsludināta 230 pagastos, tajā skaitā piecos Bauskas novadā – Iecavas, Skaistkalnes, Valles, Vecumnieku un Kurmenes.

Šajā laikā noteikti mežizstrādes ierobežojumi un aizsardzības pasākumi vērtīgajās egļu mežaudzēs un to aizsardzības zonās.

Latvijas valsts mežzinātnes institūta «Silava» vadošais pētnieks Agnis Šmits informē, ka ārkārtējās situācijas teritorijas pēc datubāzes atlasījis Valsts meža dienests (VMD) sadarbībā ar institūta ekspertiem un citām iesaistītajām pusēm. Vērā ņemti vairāki kritēriji, piemēram, tai jābūt egļu tīraudzei, tās vecumam jābūt virs 50 gadiem. Teorētiski tai jābūt arī mizgrauža neskartai, taču te «Silavas» pētnieks pieļauj, ka, iestājoties kaitēklim labvēlīgiem laika apstākļiem, var atklāties, ka kāda teritorija tomēr jau ir invadēta. «Ja konstatē, ka audzē tomēr ir iemeties mizgrauzis, tad tai ārkārtējās situācijas statuss vairs nekādi nepalīdzēs. Mizgrauzi tā pavisam «izārstēt» vairs nevar, ja nu vienīgi palīdz laikapstākļi. Tad atliek vien ierobežot šajā teritorijā mizgrauzim pieejamo materiālu, un jāsāk jauna dzīve,» atzīst A. Šmits.

Trīs aizsardzības zonas

Ārkārtējās situācijas teritorijās ir noteiktas trīs aizsardzības zonas. Pati vērtīgā egļu mežaudze ir A aizsardzības zona. Skujkoku mežaudzes 100 metru attālumā no tās ir B, savukārt egļu mežaudzes 101 – 500 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes ir C aizsardzības zona.

A un B zonā ir aizliegta koku, izņemot mizgrauža svaigi invadēto, ciršana.

Kā skaidro VMD Zemgales virsmežniecības virsmežziņa vietnieks Guntars Vāvers, Bauskā vērtīgās egļu audzes nav pārāk lielā platībā, novadā vairāk dominē lapu koku meži. Lielākā daļa ārkārtējās situācijas teritoriju ir Vidzemē un Sēlijā. Mežu īpašnieki informāciju par aizsardzības zonām var meklēt Meža valsts reģistrā un arī tīmekļa vietnē un lietotnē «LVM GEO».

VMD Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Andis Purs skaidro, ka ārkārtējā situācija paredz mežizstrādes ierobežojumus konkrētajā periodā noteiktajās teritorijās, kā arī svaigi mizgrauža invadēto mežaudžu ciršanu un slazdu izvietošanu pēc bojāto audžu nociršanas, tā samazinot vai pat apturot egļu astoņzobu mizgraužu izplatību. Privātajos mežos slazdus izvieto tikai VMD.

Tāpat mežu īpašnieki aicināti maija otrajā pusē un jūnija sākumā apsekot egles. Gadījumā, ja tajās redzami mazi, aptuveni vienu milimetru gari caurumiņi (kukaiņu ieskrejas), kā arī svaigas mizu skaidas koka stumbra pakājē, tad par to jāinformē VMD.

Laika posmā no 1. aprīļa līdz 1. septembrim meža īpašniekiem nevajadzētu veikt kopšanas un sanitārās izlases cirtes egļu audzēs, kas ir vecākas par 50 gadiem vai kuru koku vidējais caurmērs ir lielāks par 16 cm, jo ciršanas atliekas izdala terpēnus, kas pievilina mizgraužus un veicina to savairošanos.

Lai meža īpašnieki, konstatējot svaigus mizgrauža bojājumus, varētu nekavējoties rīkoties, VMD ir paātrinājis apliecinājumu izsniegšanu koku ciršanai sanitārajā vienlaidu cirtē. Savukārt to derīguma termiņš ir īsāks – divi mēneši.

Kokam uzbrūk tikai tēviņi

Līdz šim daba ir sargājusi egles no kaitēkļa. Kamēr bija auksti un sniegs, mizgrauzis patvērās zemsedzē. Taču, tiklīdz temperatūra pakāpjas virs plus desmit grādiem, tas izlido, un var sākt vērot, kur tas savairojies bīstamos apmēros.

Ja maijs, kad izlido pirmā paaudze, ir auksts, lietains un vējains, tad kaitēkļiem ir grūtāk sapulcēties. «5000 vaboles nekā nevar izdarīt – viņas nolemtas bada nāvei. Lai vienu koku apdraudētu, vajag vismaz 10 000 kukaiņu mākonīti. Koks jau pretojas, izdalot sveķus. Tam uzbrūk tikai tēviņi, kamēr mātītes gaida. Kādi divi tūkstoši tēviņu noslīkst sveķos, trešais un piektais tūkstotis jau pievarē koku. «Puikām» vienkārši tiek vairāk «meiteņu», un populācijai nav nekādu zaudējumu,» stāsta A. Šmits.

Pērn aprīļa beigās daudzviet Latvijā gaisa temperatūra pārsniedza 15 grādus. Šāda temperatūra ir piemērota mizgrauža izlidošanas sākumam, un lielākajā daļā Latvijas teritorijas pirmās vaboles 2022. gadā tika noķertas 21. un 22. aprīlī. Pašlaik pie mums arī temperatūra ir 15 – 17 grādu robežās.

Kaut mizgrauzis nav nekāds pēdējo gadu jaunpienācējs Latvijā, tam, tāpat kā citiem kaitēkļiem, raksturīga cikliska savairošanās. Turklāt pēdējo gadu siltās ziemas nav mazinājušas to populāciju. Mizgrauzim klātos daudz grūtāk, ja ziemās būtu kailsala periods, maijs auksts un vasaras slapjas.

Kā «Bauskas Dzīvei» atzīst «Latvijas Valsts mežu» Vidusdaugavas reģiona Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Jānis Belickis, problēma ir arī tā, ka pa gabalu nevar redzēt mizgrauža rosīšanos: «Var būt tā, ka eglei skujas zaļas un vainags arī kārtībā, bet vienā brīdī miza jau birst nost no stumbra. To, ko sīkais kukainis var nodarīt egļu audzēm, var redzēt tepat kaimiņvalstīs – Polijā, Čehijā un Vācijā, kur dominē egļu meži.» J. Belickis analizē, ka pie mums egles nedaudz pasargā arī tas, ka mūsu meži tomēr lielākoties ir jaukta tipa.

Saskaņā ar «Silavas» monitoringa datiem, Bauskas novadā nav novērota īpaši liela egļu astoņzobu mizgraužu populācija, pārsvarā tie rosās pa centrālo Vidzemes daļu. A. Šmits piebilst, ka ātri atjaunot mizgraužu populāciju līdz normālam stāvoklim neizdosies. Iepriekš, kad arī bija izsludināta ārkārtējā situācija, vajadzēja vismaz pāris gadus.